15. Saeima: vai 3. oktobrī vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60%?

Labadiena redakcija 2026-08-27 14:11 5 min. lasīšanas

Ceļa zīme ar uzrakstu Latvija pie ceļa, kas ved uz priekšu.

Saeimas vēlēšanas Latvijā notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no centrālajiem jautājumiem ir vēlētāju līdzdalība. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Tādēļ 60% robežas pārvarēšanai nav vajadzīgs liels statistisks lēciens, tomēr iznākumu var mainīt partiju konkurence, kampaņu spēja mobilizēt vēlētājus, balsošana ārvalstīs un praktiskās iespējas nokļūt līdz balsošanai. Prognoze būs atvērta līdz vēlēšanu dienai, bet to izšķirs tikai CVK galīgais rezultāts.

Autors: Labadiena redakcija. Publicēts 2026. gada 27. augustā.

60% robeža un 3. oktobra termiņš

Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanās piedalīsies vairāk nekā 60% balsstiesīgo?
Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
“Jā”: CVK galīgais aktivitātes rādītājs ir vairāk nekā 60,00%.
“Nē”: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
Izšķirošais avots: CVK apstiprinātie 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti.

Šis ir precīzs, nevis aptuvens slieksnis. Rezultāts 60,01% nozīmētu “jā”, savukārt 60,00% vēl nebūtu pietiekams. Ja vēlēšanu naktī publiskotie sākotnējie dati vēlāk mainīsies, vērtējumā izmantos CVK galīgo apstiprināto rādītāju.

2022. gada aktivitāte atstāj tikai nelielu starpību

CVK 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gadā piedalījās 59,43% balsstiesīgo. Līdz precīziem 60,00% pietrūka 0,57 procentpunktu, bet prognozes pozitīvam iznākumam nepieciešams šo robežu pārsniegt. Ja rezultātu publicē ar divām zīmēm aiz komata, zemākais pozitīvais rādītājs būtu 60,01% jeb par 0,58 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzināmais rādītājs	Vēlētāju aktivitāte
14. Saeimas vēlēšanas 2022. gadā	59,43%
15. Saeimas prognozes “jā” slieksnis	Vairāk nekā 60,00%

Nelielā starpība pati par sevi nepadara pozitīvu iznākumu neizbēgamu. Aktivitātes procentu aprēķina pret attiecīgajās vēlēšanās noteikto balsstiesīgo kopumu, tādēļ izšķirošs būs ne tikai nodoto balsu skaits, bet arī CVK izmantotais galīgais vēlētāju kopskaits.

Svarīgi nejaukt procentus ar procentpunktiem. Pieaugums no 59,43% līdz 60,01% būtu 0,58 procentpunkti, nevis 0,58% vairāk vēlētāju. Absolūtais papildu balsu skaits būs nosakāms tikai tad, kad būs zināms galīgais balsstiesīgo skaits un apkopoti rezultāti Latvijā un ārvalstīs.

Partiju konkurence var paplašināt vai sašaurināt līdzdalību

Vēlētāju aktivitāti bieži ietekmē tas, vai cilvēki redz skaidru izvēli un uzskata, ka viņu balss var mainīt mandātu sadalījumu vai nākamās valdības veidošanu. Cieša konkurence starp vairākiem politiskajiem spēkiem var palielināt motivāciju piedalīties, īpaši starp vēlētājiem, kuri lēmumu pieņem kampaņas pēdējās nedēļās.

Pretējs scenārijs veidotos tad, ja piedāvājums šķistu neskaidrs, kampaņā dominētu savstarpēji līdzīgi vēstījumi vai daļa sabiedrības neredzētu sev pieņemamu izvēli. Augsta politiskā interese vēl automātiski nenozīmē augstu līdzdalību: uzmanība var pārvērsties balsīs, bet var arī palikt tikai diskusiju līmenī.

Izšķiroša var būt konkurence par svārstīgajiem vēlētājiem

Lai pārsniegtu 60% slieksni, partijām nepietiks uzrunāt tikai stabilos atbalstītājus. Nozīme būs tam, vai tās sasniegs cilvēkus, kuri iepriekš nav balsojuši, vēl nav izlēmuši vai mēdz pieņemt lēmumu īsi pirms vēlēšanām. Pat nelielas pārmaiņas šo grupu līdzdalībā var būt svarīgas, jo salīdzinājumā ar 2022. gadu pārvaramā starpība ir maza.

Vienlaikus priekšvēlēšanu aptaujas un kampaņu redzamība nav tas pats, kas faktiskā aktivitāte. Aptaujas var raksturot nodomus noteiktā brīdī, bet prognozi atrisinās tikai vēlēšanās reģistrētā līdzdalība.

Mobilizācijas spēks būs redzams kampaņas noslēgumā

Priekšvēlēšanu mobilizācija aptver gan partiju tiešu saziņu ar vēlētājiem, gan debates, sabiedrisko organizāciju aicinājumus un praktisku informāciju par balsošanu. Tās ietekme var būt vislielākā vēlētājiem, kuri politiku ikdienā neseko cieši, taču ir gatavi piedalīties, ja saprot izvēles nozīmi un balsošanas kārtību.

Nozīme būs arī kampaņas tonim. Saturiska konkurence par ekonomiku, drošību, publiskajiem pakalpojumiem un citiem vēlētājiem būtiskiem jautājumiem var stiprināt pārliecību, ka dalībai ir jēga. Savukārt nogurums no kampaņas, savstarpēji uzbrukumi vai sajūta, ka rezultāts jau izšķirts, var daļu vēlētāju atturēt.

15. Saeima: vai 3. oktobrī vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60%?

Mobilizācijas efektu droši nevar izmērīt pēc reklāmu daudzuma vien. Labāks signāls būs tas, vai priekšvēlēšanu periodā pieaug interese par kandidātu sarakstiem, balsošanas vietām un praktisko vēlēšanu kārtību. Arī šie rādītāji būs tikai netiešas pazīmes, nevis galīgā rezultāta aizstājēji.

Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju iesaiste var mainīt kopainu

Saeimas vēlēšanu aktivitāti veidos gan balsojums Latvijā, gan ārvalstīs. Tādēļ diasporas līdzdalība nav atsevišķs papildinājums — tā ir daļa no valsts kopējā rādītāja. Rezultātu var ietekmēt ārvalstu iecirkņu pieejamība, attālums līdz tiem, informācijas sasniedzamība un vēlētāju savlaicīga iepazīšanās ar noteikto kārtību.

Praktiskās iespējas var būt tikpat svarīgas kā politiskā interese

Cilvēks var vēlēties balsot, tomēr nepiedalīties darba grafika, pārvietošanās grūtību, veselības stāvokļa vai informācijas trūkuma dēļ. Tāpēc pirms vēlēšanām būtiski būs CVK paziņojumi par iecirkņiem, darba laiku, pieejamajiem balsošanas veidiem un nosacījumiem Latvijā un ārvalstīs.

Vēlētājiem ieteicams negaidīt kampaņas pēdējo dienu, bet laikus pārbaudīt oficiālo informāciju par sev piemērotāko dalības iespēju. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri vēlēšanu laikā atradīsies ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas vai ārpus Latvijas.

Šie apstākļi var darboties abos virzienos. Plaši pieejama un saprotama balsošanas kārtība mazina praktiskos šķēršļus, savukārt neskaidrība vai nepieciešamība mērot lielu attālumu var samazināt faktisko līdzdalību pat tad, ja politiskā interese ir augsta.

Kas var novest pie “jā” vai “nē” iznākuma

Pozitīvā scenārijā cieša partiju konkurence saglabājas līdz vēlēšanu dienai, kampaņas sasniedz neizlēmušos vēlētājus un praktiskā informācija ir viegli pieejama. Ja vienlaikus aktīvāk piedalās ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi un grupas ar tradicionāli zemāku līdzdalību, 2022. gada rezultāta pārsniegšanai nepieciešamais kāpums var tikt sasniegts.

Negatīvā scenārijā politiskā interese nepārvēršas faktiskā balsojumā. To var veicināt vilšanās piedāvājumā, pārliecība, ka viena balss neko nemainīs, kampaņas nogurums vai praktiski šķēršļi. Tā kā tieši 60,00% nozīmē “nē”, arī ļoti neliels iztrūkums būtu izšķirošs.

Pašlaik 2022. gada 59,43% ir spēcīgākais publiskais atskaites punkts, taču ar to nepietiek, lai droši paredzētu nākamo rezultātu. Vēlētāju izvēli var mainīt kampaņas notikumi, sabiedrībā aktuālie jautājumi un mobilizācija pēdējās nedēļās. Tāpēc godīgs vērtējums nošķir zināmo vēsturisko rezultātu no vēl nezināmās 2026. gada līdzdalības.

Galīgo atbildi sniegs CVK apstiprinātais rādītājs

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā tā ir 3. oktobris, kas vienlaikus ir prognozes slēgšanas datums.

Vēlēšanu vakara operatīvie rezultāti var mainīties, kamēr tiek saņemtas un pārbaudītas balsis no visiem iecirkņiem. Tādēļ sākotnējais rādītājs netiks uzskatīts par galīgo, ja CVK vēlāk to precizēs.

Izšķirošais nākamais pārbaudāmais fakts būs CVK publicētā un apstiprinātā 15. Saeimas vēlētāju aktivitāte visā Latvijā un ārvalstīs. Rādītājs virs 60,00% dos atbildi “jā”; 60,00% vai zemāks rezultāts dos atbildi “nē”.

Avots: Likumi.lv

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes izšķiršana

Atbildi noteiks CVK galīgais apstiprinātais 15. Saeimas vēlētāju aktivitātes rādītājs.

Pārbaudes