15. Saeima: vai aktivitāte 3. oktobrī pārsniegs 60%?

Labadiena redakcija 2026-08-23 13:07 4 min. lasīšanas

Ceļa zīme ar uzrakstu Latvija uz ceļa fona, kas ved uz valsts iekšieni.

Autors: Labadiena redakcija

2026. gada 3. oktobrī Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas, un viens no būtiskākajiem rezultāta rādītājiem būs vēlētāju aktivitāte. Datums izriet no Latvijas Republikas Satversmes 11. panta, kas paredz Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. Prognozes robeža ir 60%, bet izšķirošs būs tikai Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais galīgais rezultāts.

Prognozes robeža un izšķiršanas kārtība

Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte būs lielāka par 60,00%?
Prognozes termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
JĀ iznākums: CVK galīgais rādītājs ir vismaz 60,01%.
NĒ iznākums: rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
Noteicošais avots: CVK publicētie 15. Saeimas vēlēšanu galīgie rezultāti.

Ja sākotnējais aktivitātes novērtējums vēlēšanu naktī atšķirsies no vēlāk precizētā galīgā rādītāja, prognozi izšķirs jaunākais galīgais rezultāts. Tas ir svarīgi, ja aktivitāte atradīsies ļoti tuvu 60% robežai un datu precizēšana mainīs procenta simtdaļas.

Kāpēc 60% robeža 2026. gadā būs cieša

Iepriekšējo Saeimas vēlēšanu dati rāda, ka 60% nav nedz nesasniedzams, nedz pašsaprotams līmenis. Vairākās vēlēšanās aktivitāte bijusi pavisam tuvu šai atzīmei, tomēr palikusi zem tās. Tādēļ samērā nelielas izmaiņas vēlētāju mobilizācijā var noteikt prognozes iznākumu.

Saeimas vēlēšanas	Gads	Vēlētāju aktivitāte
10. Saeima	2010	63,12%
11. Saeima	2011	59,49%
12. Saeima	2014	58,85%
13. Saeima	2018	54,56%
14. Saeima	2022	59,43%

Tabulā apkopoti CVK publicētie vēsturiskie rādītāji, noapaļoti līdz divām zīmēm aiz komata. Tie nav 2026. gada rezultāta paredzējums. Salīdzinājums tikai parāda, ka četrās pēdējās vēlēšanās pēc 2010. gada aktivitāte nepārsniedza 60%, lai gan 2011. un 2022. gadā tai pietrūka mazāk par vienu procentpunktu.

Lai 2026. gadā pārietu no 14. Saeimas vēlēšanās sasniegtajiem 59,43% līdz JĀ iznākumam, būtu vajadzīgs pieaugums par vairāk nekā 0,57 procentpunktiem. Tā ir neliela starpība procentos, taču valsts mērogā tā nozīmē daudzu tūkstošu papildu vēlētāju līdzdalību.

Kas var palielināt vēlētāju aktivitāti

Augstāku līdzdalību var veicināt vēlētāju pārliecība, ka partiju konkurence ir līdzvērtīga un katrai balsij var būt redzama ietekme uz mandātu sadalījumu. Mobilizāciju parasti stiprina arī skaidri atšķirīgi politiskie piedāvājumi, plašas publiskās debates un sabiedrībai nozīmīgi jautājumi, par kuriem partijas piedāvā atšķirīgus risinājumus.

Izšķiroša var būt pēdējā nedēļa

Priekšvēlēšanu kampaņas noslēgums var ietekmēt vēlētājus, kuri iepriekš nav izlēmuši, vai piedalīties. Nozīme būs partiju spējai sasniegt ne tikai pastāvīgos atbalstītājus, bet arī jauniešus, ārvalstīs dzīvojošos pilsoņus un cilvēkus, kuri iepriekšējās vēlēšanās nav balsojuši.

15. Saeima: vai aktivitāte 3. oktobrī pārsniegs 60%?

Aktivitāti var paaugstināt arī ērti saprotama praktiskā informācija. Vēlētājam savlaicīgi jāzina, kur un kad iespējams nobalsot, kādi dokumenti nepieciešami un kāda kārtība attiecas uz balsošanu ārvalstīs. Precīzu informāciju par iecirkņiem, darba laiku un konkrētajām balsošanas iespējām publicē CVK.

Arī vēlēšanu dienas apstākļiem var būt nozīme. Laikapstākļi, nokļūšana līdz iecirknim, rindas un sabiedriskā transporta pieejamība atsevišķām iedzīvotāju grupām var atvieglot vai apgrūtināt dalību. Tomēr šo faktoru ietekmi iepriekš nav iespējams droši pārvērst vienā procentu prognozē.

Kas var noturēt aktivitāti zem 60%

NĒ scenārijs kļūtu ticamāks, ja liela sabiedrības daļa neredzētu būtiskas atšķirības starp politiskajiem piedāvājumiem vai uzskatītu, ka vēlēšanu rezultāts viņu ikdienu nemainīs. Līdzdalību var mazināt arī vilšanās politikā, neuzticēšanās institūcijām un sajūta, ka neviena kandidātu izvēle vēlētāju nepārstāv.

Būtiska nenoteiktība saistīta ar balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ārvalstīs. Iespēja balsot ārpus Latvijas pati par sevi vēl negarantē augstu aktivitāti. Dalību ietekmē attālums līdz iecirknim, savlaicīga informācija un tas, vai vēlētājs izpilda attiecīgās procedūras noteiktajos termiņos.

Zemāka aktivitāte var saglabāties arī tad, ja kampaņa mobilizē tikai jau pārliecinātus partiju atbalstītājus. Lai kopējais rādītājs pārsniegtu 60%, nepieciešama plašāka līdzdalība, nevis tikai balsu pārdale starp politiski aktīvākajām sabiedrības grupām.

Kā varēs balsot Latvijā un ārvalstīs

CVK ir centrālā institūcija, kas organizē Saeimas vēlēšanu norisi, skaidro balsošanas kārtību un publicē rezultātus. Latvijā vēlētāji varēs izmantot oficiāli noteiktos vēlēšanu iecirkņus un tās papildu balsošanas iespējas, kuras CVK būs izsludinājusi attiecīgajiem datumiem un vēlētāju grupām.

Ārvalstīs balsošana tiek organizēta Latvijas pilsoņiem izveidotajos iecirkņos, kā arī atbilstoši konkrētajām vēlēšanām noteiktajai pasta balsošanas kārtībai. Vēlētājiem ārpus Latvijas īpaši svarīgi sekot pieteikšanās termiņiem un CVK norādēm, jo nepieciešamās darbības var būt jāveic pirms 3. oktobra.

Praktiskā informācija laika gaitā var tikt papildināta, tādēļ vēlētājiem jāizmanto CVK vietne, nevis tikai sociālajos tīklos pārpublicēti paziņojumi. Tas palīdz izvairīties no novecojušas informācijas par iecirkņa atrašanās vietu, balsošanas laiku vai dokumentiem.

Ko aktivitāte nozīmēs jaunās valdības mandātam

Vairāk nekā 60% aktivitāte dotu politisku pamatu apgalvojumam, ka nākamās Saeimas sastāva izvēlē piedalījusies plašāka balsstiesīgo sabiedrības daļa nekā vairākās iepriekšējās vēlēšanās. Tas varētu stiprināt jaunā parlamenta un pēc vēlēšanām izveidotās valdības sabiedriskā mandāta uztveri.

Tomēr 60% nav juridisks slieksnis Saeimas vai valdības leģitimitātei. Arī zemāka aktivitāte pati par sevi nepadara vēlēšanas spēkā neesošas. Parlamenta sastāvu nosaka derīgās balsis un vēlēšanu regulējums, bet valdības izveide ir atkarīga no Saeimas vairākuma atbalsta.

Tāpēc aktivitātes rādītājs jāuztver kā sabiedrības iesaistes mērs, nevis automātisks vērtējums par jaunās valdības kvalitāti vai stabilitāti. Augsta līdzdalība var paplašināt politisko mandātu, taču valdības noturību noteiks arī koalīcijas sastāvs, mandātu sadalījums un spēja vienoties par kopīgu programmu.

Kad būs zināms galīgais iznākums

Vēlēšanu vakarā CVK publicētie dati pakāpeniski papildināsies, saņemot informāciju no iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs. Šajā posmā aktivitātes procents vēl var mainīties, tādēļ pirmais ekrānā redzamais skaitlis nebūs automātiski uzskatāms par galīgo.

Prognoze noslēgsies ar JĀ tikai tad, ja CVK galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos aktivitāte būs lielāka par 60,00%. Tieši 60,00% būs NĒ iznākums. Ja vēlāk publicēts galīgais rādītājs aizstās sākotnējo informāciju, noteicoša būs jaunākā CVK versija.

Līdz vēlēšanām svarīgākie signāli būs partiju spēja mobilizēt līdz šim neaktīvos vēlētājus, praktisko balsošanas iespēju pieejamība un sabiedrības interese kampaņas noslēgumā. Savukārt galīgo atbildi sniegs nevis aptaujas vai vēlēšanu nakts aplēses, bet CVK apstiprinātais aktivitātes procents.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes izšķiršana

Iznākumu noteiks CVK publicētais galīgais 15. Saeimas vēlētāju aktivitātes rādītājs.

Pārbaudes