Jaunākās

2. septembris: pasaules kara beigas, bet ne Latvijas okupācijas

Vecas padomju laika lidmašīnas spārns ar sarkanu zvaigzni uz tā.
  1. gada 2. septembrī uz ASV karakuģa USS Missouri Japānas pārstāvji parakstīja kapitulācijas aktu. Šis notikums formāli noslēdza Otro pasaules karu, taču Latvijai tas nenesa brīvību: nacistiskās Vācijas okupāciju jau bija nomainījusi atkārtota Padomju Savienības okupācija.

Uz karakuģa klāja Tokijas līcī sapulcējās Japānas un sabiedroto valstu pārstāvji. Ar parakstiem tika apstiprināta Japānas beznosacījumu kapitulācija un noteikta tās bruņoto spēku pakļaušanās sabiedroto prasībām. Dokumenta saturs un parakstīšanas apstākļi glabājas ASV Nacionālā arhīva krājumā.

Kāpēc kara beigām ir vairāki datumi

Runājot par Otrā pasaules kara beigām, jānošķir karadarbības noslēgums Eiropā no kara beigām pasaules mērogā. Nacistiskās Vācijas beznosacījumu kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maijā vēlu vakarā pēc Centrāleiropas laika. Maskavā tobrīd jau bija sācies 9. maijs, tādēļ Padomju Savienībā un vēlāk Krievijā par uzvaras dienu nostiprinājās cits datums.

Tomēr Vācijas kapitulācija izbeidza karu tikai Eiropas karadarbības telpā. Āzijā un Klusajā okeānā Japāna turpināja karu pret sabiedrotajiem.

Lasi arī: 1991. gada 10. septembris: Latvijas diplomātiskā atzīšana

Svarīgāko datumu secība ir šāda:

  • 8. maijs — stājās spēkā nacistiskās Vācijas beznosacījumu kapitulācija.
  • 15. augusts — Japānas imperators paziņoja par lēmumu pieņemt sabiedroto kapitulācijas noteikumus.
  • 2. septembris — uz USS Missouri tika parakstīts Japānas kapitulācijas akts.

Tādēļ 8. maiju parasti saista ar kara beigām Eiropā, bet 2. septembri — ar Otrā pasaules kara formālo noslēgumu kopumā. Atsevišķās valstīs par uzvaras pār Japānu dienu atzīmē arī 15. augustu, kad kapitulācija tika publiski paziņota.

Paraksti uz USS Missouri nostiprināja Japānas kapitulāciju

Japānas vārdā dokumentu parakstīja ārlietu ministrs Mamoru Šigemicu un ģenerālis Jošidžiro Umedzu. Sabiedroto vārdā ceremoniju vadīja ģenerālis Duglass Makarturs, kurš parakstīja aktu kā sabiedroto spēku augstākais komandieris. Tam sekoja Amerikas Savienoto Valstu, Ķīnas, Apvienotās Karalistes, Padomju Savienības un citu sabiedroto valstu pārstāvju paraksti.

Akts apliecināja Japānas piekrišanu Potsdamas deklarācijas nosacījumiem. Tas paredzēja Japānas bruņoto spēku un Japānas kontrolē esošo vienību beznosacījumu kapitulāciju, karadarbības pārtraukšanu un pakļaušanos sabiedroto komandiera rīkojumiem.

Dokumenta nozīme nebija tikai simboliska. Tas radīja nepārprotamu militāru un politisku pamatu kara darbības izbeigšanai, Japānas atbruņošanai un sabiedroto okupācijas sākumam. Savukārt pilnīgas pēckara attiecības starp Japānu un vairākām valstīm vēlāk regulēja atsevišķi miera līgumi.

Ceremonija uz USS Missouri tādējādi kļuva par skaidri identificējamu robežpunktu: pasaules karš, kas Eiropā bija beidzies maijā, septembrī bija noslēdzies arī Āzijas un Klusā okeāna telpā.

Latvijā viena okupācija nomainīja otru

Latvijas vēsturiskā pieredze neiekļaujas vienkāršā stāstā par 1945. gada uzvaru un atbrīvošanu. Latvijas Republiku 1940. gada jūnijā okupēja Padomju Savienība, kam sekoja prettiesiska aneksija. 1941. gada vasarā padomju okupāciju nomainīja nacistiskās Vācijas okupācija.

2. septembris: pasaules kara beigas, bet ne Latvijas okupācijas

Sarkanā armija Latvijas teritorijā atgriezās 1944. gadā. Lielākā daļa valsts nonāca atkārtotā Padomju Savienības kontrolē, bet Kurzemē vācu spēki turpināja pretošanos līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada maijā. Nacistiskā režīma sakāve Latvijā neatjaunoja neatkarīgo Latvijas Republiku — tās vietā turpinājās padomju okupācija.

Tāpēc jēdziens “Latvijas atbrīvošana” attiecībā uz 1944. vai 1945. gadu ir maldinošs, ja ar to saprot valstiskās brīvības atgūšanu. Militāra atbrīvošana no nacistiskās Vācijas varas nenozīmēja Latvijas suverenitātes atjaunošanu. Viena okupācijas vara tika aizstāta ar otru, un padomju režīms atjaunoja represīvo politisko sistēmu.

Šo okupāciju secību un tās sekas dokumentē Latvijas Okupācijas muzejs. Muzeja vēstījums aptver gan Padomju Savienības pirmo okupāciju, gan nacistiskās Vācijas varu, gan atkārtoto padomju okupāciju līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Latvijas valsts turpināja pastāvēt tiesiski

Padomju Savienības īstenotā aneksija neizbeidza Latvijas Republikas pastāvēšanu starptautisko tiesību izpratnē. Vairākas Rietumvalstis neatzina Latvijas iekļaušanu PSRS, un ārvalstīs darbu turpināja Latvijas diplomātiskais dienests.

Šis valsts nepārtrauktības princips ir būtisks, skaidrojot 1990.–1991. gada notikumus. 1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un noteikts pārejas periods. Pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Maskavā Latvijas Augstākā padome 1991. gada 21. augustā pieņēma konstitucionālo likumu, kas pilnā apjomā atjaunoja valstisko neatkarību de facto.

Latvija 1991. gadā netika radīta no jauna kā cita valsts. Tika atjaunota 1918. gadā dibinātā Latvijas Republika, kuras faktiskā suverenitāte okupācijas laikā bija vardarbīgi pārtraukta.

Vēsturiskie termini nosaka arī piemiņas nozīmi

Vārdu izvēle ietekmē to, kā sabiedrība izprot kara beigas. “Uzvara pār nacismu”, “kara beigas Eiropā” un “Latvijas atbrīvošana” nav savstarpēji aizstājami jēdzieni. Pirmais raksturo nacistiskā režīma sakāvi, otrais — militārās karadarbības noslēgumu Eiropā, bet trešais Latvijas gadījumā būtu attiecināms uz valstiskās neatkarības atgūšanu, nevis padomju varas nostiprināšanu.

Precīza valoda neapšauba nacistiskās Vācijas sakāves nozīmi vai kara upuru piemiņu. Tā palīdz vienlaikus atzīt vairākas vēsturiskas realitātes: nacisma iznīcināšanu, milzīgos cilvēku zaudējumus un to, ka daļai Centrālās un Austrumeiropas valstu miers neatnesa demokrātiju un neatkarību.

Tādēļ 2. septembris Latvijas skatījumā ir divējāds atskaites punkts. Tas iezīmē pasaules mēroga kara formālo noslēgumu, bet vienlaikus atgādina, ka kara beigas un brīvības atgūšana nav viens un tas pats vēstures notikums.

Avots: ASV Nacionālais arhīvs

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!

Vairāk stāstu