31. augusts Latvijas vēsturē: karaspēka izvešana un Skrunda

Labadiena redakcija 2026-08-31 07:58 4 min. lasīšanas

Nolietota sarkana zvaigzne uz padomju laika militārā objekta drupām Latvijā.

gada 31. augustā tika pabeigta Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas. Tas bija viens no būtiskākajiem Latvijas neatkarības faktiskās nostiprināšanas posmiem, taču šis datums nenozīmēja pilnīgi visas Krievijas militārās klātbūtnes tūlītēju izbeigšanos. Skrundas radiolokācijas stacijai starpvalstu vienošanās paredzēja atsevišķu darbības un demontāžas režīmu.

Īsumā par datuma nozīmi:

Latviju atstāja Krievijas regulārās karaspēka vienības.
Izvešana notika saskaņā ar Latvijas un Krievijas noslēgtajām vienošanām.
Skrundas radiolokācijas objekts bija īpaši atrunāts izņēmums.
Stacijas darbību pārtrauca 1998. gadā, bet tās nodošana un demontāža turpinājās vēlāk.

Autors: Labadiena redakcija. Publicēts 2026. gada 31. augustā.

Neatkarība bija atjaunota, bet ārvalsts karaspēks vēl atradās Latvijā

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana bija process, nevis viens atsevišķs notikums. 1990. gada 4. maija deklarācija noteica valstiskās neatkarības atjaunošanas virzienu, savukārt 1991. gada 21. augustā pieņemtais konstitucionālais likums nostiprināja Latvijas Republikas valstisko statusu pilnā apjomā.

Tomēr pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijas teritorijā joprojām atradās bijušās PSRS militārās vienības, kuras nonāca Krievijas Federācijas jurisdikcijā. Tādēļ līdzās starptautiskajai atzīšanai un Latvijas institūciju atjaunošanai bija jāatrisina arī praktisks suverenitātes jautājums: citas valsts bruņoto spēku aiziešana.

Sarunas par karaspēka izvešanu skāra ne tikai termiņus. Tajās bija jāvienojas par militārpersonu un pensionēto virsnieku statusu, militāro objektu pārņemšanu, īpašuma jautājumiem un atsevišķu stratēģisku iekārtu nākotni. Tas izskaidro, kāpēc process turpinājās vairākus gadus pēc neatkarības atjaunošanas.

1994. gada 31. augusts iezīmēja regulārā karaspēka aiziešanu

Latvija un Krievijas Federācija 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstīja starpvalstu dokumentus, kas noteica Krievijas bruņoto spēku izvešanas kārtību un ar to saistītos jautājumus. Par izvešanas pabeigšanas termiņu tika noteikts 1994. gada 31. augusts.

Šā datuma politiskā nozīme bija skaidra: Latvijas teritorijā vairs nepalika Krievijas regulārās karaspēka vienības tādā statusā un apjomā, kādā tās bija atradušās pēc PSRS sabrukuma. Valsts ieguva daudz pilnīgāku praktisko kontroli pār savu teritoriju un militārajiem objektiem.

Karaspēka izvešana vienlaikus bija arī starptautisko sarunu rezultāts. Procesā nozīme bija Latvijas diplomātijai un Rietumvalstu iesaistei, jo jautājums tika uztverts kā būtiska Baltijas valstu drošības un suverenitātes problēma.

Tomēr formulējums, ka 1994. gada 31. augustā Latvijā beidzās pilnīgi visa Krievijas militārā klātbūtne, būtu vēsturiski neprecīzs. Vienošanās paredzēja īpašu izņēmumu Skrundas radiolokācijas stacijai.

Kāpēc Skrundas radiolokācijas stacija bija izņēmums

Skrundas apkārtnē atradās PSRS izveidota agrīnās brīdināšanas radiolokācijas sistēma. Tā bija paredzēta tāla darbības rādiusa novērošanai un iespējama ballistisko raķešu uzbrukuma konstatēšanai. Pēc PSRS sabrukuma objekts bija nozīmīgs Krievijas militārajai brīdināšanas infrastruktūrai.

Latvijas un Krievijas vienošanās atļāva esošajai Skrundas radiolokācijas stacijai īslaicīgi turpināt darbību arī pēc regulārā karaspēka izvešanas. Šis režīms nebija beztermiņa: dokumentos bija paredzēts gan darbības beigu datums, gan laiks objekta demontāžai.

Stacijas darbība tika pārtraukta 1998. gada 31. augustā. Pēc tam turpinājās iekārtu demontāža un teritorijas nodošanas process. Tādēļ Skrundas gadījums jānošķir no 1994. gada karaspēka izvešanas datuma: vispirms aizgāja regulārās vienības, bet īpaši atrunātajā objektā uz noteiktu laiku palika ar tā darbību un likvidēšanu saistīts personāls.

Nepabeigtais lokators un darbojošās stacijas nebija viens objekts

Skrundas kompleksa vēsturē būtiski atšķirt darbojošās radiolokācijas iekārtas no nepabeigtā jaunā lokatora korpusa. Jaunās stacijas būvniecība pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas netika pabeigta. Tās augstceltni 1995. gada 4. maijā kontrolēti uzspridzināja.

Šis plaši dokumentētais notikums kļuva par spilgtu militārā mantojuma likvidēšanas simbolu. Tomēr ēkas nojaukšana vēl nenozīmēja esošās radiolokācijas stacijas darbības beigas. Darbojošās iekārtas palika citā, vienošanās noteiktā pārejas režīmā līdz 1998. gadam.

Galvenie datumi no neatkarības atjaunošanas līdz Skrundas slēgšanai

Datums	Notikums
1990. gada 4. maijs	Pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
1991. gada 21. augusts	Konstitucionālais likums nostiprina Latvijas valstisko statusu pilnā apjomā.
1994. gada 30. aprīlis	Maskavā parakstītas Latvijas un Krievijas vienošanās par karaspēka izvešanu un Skrundas objekta statusu.
1994. gada 31. augusts	Pabeigta Krievijas Federācijas bruņoto spēku regulāro vienību izvešana no Latvijas.
1995. gada 4. maijs	Skrundā nojaukta nepabeigtā jaunā radiolokatora ēka.
1998. gada 31. augusts	Pārtraukta Skrundas radiolokācijas stacijas darbība.
1999. gada 21. oktobris	Noslēdzas Krievijas personāla aiziešana un objekta nodošana pēc demontāžas posma.

Laika līnija parāda, kāpēc vienu politiski nozīmīgu datumu nevar izmantot visa procesa aprakstīšanai. 1994. gada 31. augusts attiecas uz karaspēka izvešanas pabeigšanu, savukārt Skrundas stacijas darbības pārtraukšana un likvidēšana bija atsevišķs, iepriekš saskaņots process.

Ko 31. augusts nozīmē Latvijas jaunāko laiku vēsturē

Krievijas karaspēka izvešana bija viens no priekšnoteikumiem, lai atjaunotā Latvijas valsts varētu pilnvērtīgi īstenot suverenitāti un veidot savu drošības politiku. Tā noslēdza posmu, kurā neatkarīga valsts pastāvēja līdzās tās teritorijā izvietotām bijušās okupācijas varas militārajām struktūrām.

Vienlaikus Skrundas izņēmums atgādina, ka lielas politiskas pārmaiņas praksē bieži tiek īstenotas vairākos posmos. Vienā datumā var tikt pabeigta karaspēka izvešana, bet tehnisku objektu slēgšanai, demontāžai un nodošanai nepieciešami papildu gadi.

Tāpēc 31. augustu visprecīzāk raksturot kā Krievijas regulāro bruņoto spēku izvešanas pabeigšanas dienu. Tas bija būtisks Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa robežpunkts, taču ne visa militārā mantojuma tūlītējs noslēgums. Skrundas objekta atšķirīgais statuss ļauj saprast gan panāktā politisko nozīmi, gan sarežģīto ceļu no starpvalstu vienošanās līdz tās pilnīgai īstenošanai.

Avots: Editorial research

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Vēsturiskais konteksts

Karaspēka izvešanas datums rakstā ir nošķirts no Skrundas stacijas darbības un demontāžas termiņiem.

Pārbaudes