8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi
Nacionālajā digitālajā bibliotēkā līdzās vēsturiskām grāmatām un laikrakstiem glabājas liecības par pasauli, kurā drukāts teksts bija galvenais zināšanu, noteikumu un sabiedrisko ziņu nesējs. 8. septembrī, Starptautiskajā rakstpratības dienā, šis mantojums atgādina: lasīt nozīmē ne tikai pazīt burtus, bet arī saprast informāciju, kas ietekmē veselību, naudu, tiesības un drošību.
UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī. Organizācija rakstpratību aplūko kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu. Mūsdienās šis jēdziens ietver arī spēju izvērtēt avotus, pamanīt manipulāciju un pieņemt pārdomātus lēmumus digitālajā vidē.
No lasīta vārda līdz dalībai sabiedrībā
Rakstpratības vienkāršākā nozīme ir spēja lasīt un rakstīt. Taču pat šīs pamatprasmes nekad nav darbojušās atrauti no ikdienas. Cilvēkam bija jāizlasa paziņojums, vēstule, sludinājums, darba noteikumi vai laikraksta ziņa un jāsaprot, kā teksts attiecas uz viņa dzīvi.
Vēsturiskajā presē redzama arī informācijas vide, kurā lasītājam vienā izdevumā varēja būt pieejamas ziņas, sludinājumi, sabiedriski paziņojumi un viedokļi. Tādēļ nozīmīga bija ne vien tehniska teksta izlasīšana, bet arī spēja atšķirt dažādus vēstījuma veidus un uztvert to nolūku.
Grāmatas savukārt palīdzēja nostiprināt ilgstošu, secīgu lasīšanu: spēju izsekot domai, salīdzināt apgalvojumus un ievērot kontekstu. Šīs iemaņas nav zaudējušas vērtību arī ekrānu laikmetā, kur informācija bieži nonāk pie lasītāja īsos un savstarpēji nesaistītos fragmentos.
Rakstpratīgs cilvēks sabiedriskajā dzīvē var rīkoties patstāvīgāk. Viņš spēj iepazīties ar noteikumiem, pārbaudīt prasības un saprast, ko apliecina paraksts. Tāpēc rakstpratība pakāpeniski kļuva ne tikai par izglītības sasniegumu, bet arī par praktisku līdzdalības priekšnoteikumu.
Kāpēc UNESCO rakstpratībai velta īpašu dienu
UNESCO uzsver rakstpratības saikni ar cilvēka tiesībām un ilgtspējīgu sabiedrības attīstību. Starptautiskā rakstpratības diena nav tikai grāmatu vai skolas lasīšanas svētki. Tā pievērš uzmanību iespējai saprast informāciju un izmantot to savas dzīves veidošanā.
Rakstpratība ietekmē cilvēka spēju mācīties, saņemt pakalpojumus un piedalīties sabiedriskajos procesos. Ja teksts ir izlasīts, bet tā jēga, nosacījumi vai sekas paliek nesaprastas, ar burtu pazīšanu vien nepietiek.
Tādēļ mūsdienu izpratnē rakstpratība ir vairāku savstarpēji saistītu prasmju kopums:
- atrast vajadzīgo informāciju un izlasīt to kontekstā;
- saprast galveno domu, nosacījumus un iespējamos izņēmumus;
- salīdzināt apgalvojumu ar citiem avotiem;
- atšķirt faktu, viedokli, reklāmu un mēģinājumu manipulēt;
- izmantot saprasto informāciju atbildīga lēmuma pieņemšanai.
Šāda pieeja sasaista tradicionālo rakstpratību ar medijpratību un digitālo pratību. Tās nav pilnīgi atsevišķas jomas: visās nepieciešama uzmanīga lasīšana, konteksta izpratne un avota izvērtēšana.
Līgums, zāļu instrukcija un valsts paziņojums
Rakstpratības nozīme kļūst īpaši skaidra brīžos, kad tekstam ir praktiskas sekas. Līgumā izšķiroša var būt nevis tā pirmā rindkopa, bet nosacījumi par termiņiem, papildu maksu, atbildību vai līguma izbeigšanu. Droša lasīšana nozīmē arī prasmi apstāties un lūgt skaidrojumu, ja formulējums nav saprotams.
Veselības informācijā nepieciešams nošķirt vispārīgu padomu no norādes, kas attiecas uz konkrētu cilvēku. Jāņem vērā avots, publicēšanas laiks un tas, vai informācija nav izrauta no konteksta. Neskaidrību gadījumā internetā izlasītais neaizstāj sarunu ar atbilstošu veselības aprūpes speciālistu.
Valsts un pašvaldību paziņojumos būtiski ir termiņi, adresāti un rīcības nosacījumi. Virsraksts var sniegt tikai īsu kopsavilkumu, kamēr izņēmumi un nepieciešamās darbības paskaidrotas pilnajā tekstā. Tādēļ drošības prasme ir ne tikai paziņojumu pamanīt, bet arī atrast tā sākotnējo publicēšanas vietu.
Finanšu piedāvājumos uzmanība jāpievērš kopējām izmaksām un saistībām, nevis vienam izceltam skaitlim. Ja lasītājs neatšķir reklāmas solījumu no līguma nosacījuma, formāla spēja izlasīt abus tekstus vēl nenodrošina informētu izvēli.
Digitālajā vidē jāprot lasīt arī avotu
Agrāk teksts bieži bija cieši saistīts ar konkrētu izdevumu, iestādi vai fizisku dokumentu. Digitālajā vidē viens un tas pats apgalvojums var tikt pārpublicēts bez autora, datuma un sākotnējā konteksta. Attēls vai ekrānuzņēmums var izskatīties pārliecinoši, lai gan tā izcelsme nav zināma.
Tāpēc pirms dalīšanās ar satraucošu vai pārsteidzošu vēstījumu ir vērts pārbaudīt:
- kas informāciju publicējis un vai norādīts sākotnējais avots;
- kad materiāls publicēts un vai tas joprojām ir aktuāls;
- vai virsraksts atbilst pilnajam saturam;
- vai citāts, attēls un skaitlis nav izrauts no cita konteksta;
- vai to pašu faktu apstiprina uzticams, savstarpēji neatkarīgs avots.
Šeit rakstpratība sastopas ar medijpratību. Lasītājam jāvērtē ne tikai teikuma nozīme, bet arī tas, kāpēc vēstījums parādījies, kam tas var būt izdevīgs un kādu reakciju tas mēģina izraisīt. Steiga, bailes un dusmas bieži traucē veikt pat vienkāršu pārbaudi.
Latvijas digitālais mantojums māca lasīt kontekstā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotā Nacionālā digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskās grāmatas un prese ļauj pētīt ne tikai tekstu saturu, bet arī to laika informācijas vidi, valodas lietojumu un sabiedrības intereses.
Arhīva materiālu lasīšanā svarīgs ir datums, izdevuma nosaukums, žanrs un vēsturiskie apstākļi. Sens laikraksta apgalvojums nav automātiski uzskatāms par neapstrīdamu faktu tikai tāpēc, ka tas nodrukāts. Tas vispirms ir sava laika avots, kuru nepieciešams salīdzināt ar citām liecībām.
Šāda lasīšana trenē prasmi, kas vajadzīga arī mūsdienu ziņu plūsmā: nošķirt pašu dokumentu no secinājumiem par to. Digitālais arhīvs tādējādi palīdz ieraudzīt rakstpratību kā dzīvu kultūras praksi, nevis tikai reiz skolā apgūtu tehniku.
Starptautiskā rakstpratības diena atgādina par šo nepārtrauktību. Burti joprojām ir sākums, taču sabiedrības drošībai nepieciešama dziļāka prasme — izlasīt, saprast, pārbaudīt un tikai tad rīkoties.
Autors: “Labadiena” redakcija. Informācija balstīta UNESCO skaidrojumā par Starptautisko rakstpratības dienu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas informācijā par digitālā kultūras mantojuma pieejamību.
Avots: UNESCO
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Avoti un konteksts
Datums un dienas nozīme pārbaudīta UNESCO informācijā, bet Latvijas vēsturiskais konteksts saistīts ar Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumu.
- Pārbaudīts, ka Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē 8. septembrī.
- Rakstpratības nozīme formulēta atbilstoši UNESCO cilvēktiesību un attīstības skatījumam.
- Nav izmantoti nepārbaudīti Latvijas rakstpratības statistikas rādītāji.
- Digitālā mantojuma raksturojums balstīts Latvijas Nacionālās bibliotēkas informācijā.
- Avots
- UNESCO — Starptautiskā rakstpratības diena
- Tvērums
- Pasaule
- Atjaunots
- 2026-09-08 19:47
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri