Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātie datumi
Latvijas valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti jānovieto desmit dienās gadā. Piecos datumos nepieciešams parastais noformējums, bet vēl piecos — sēru noformējums. Pienākums attiecas arī uz publisku personu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām.
Autors: Labadiena redakcija. Tiesiskais pamats skatīts 2026. gada 27. augustā.
Svarīgākais īsumā:
- Parastajā noformējumā karogs jānovieto 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī.
- Sēru noformējums vajadzīgs 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
- Pie kāta piestiprinātam karogam sēru noformējumā izmanto melnu lenti, bet mastā karogu nolaiž pusmastā bez lentes.
- Karogam jābūt tīram, nebojātam un nenoskrandušam.
Sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no Latvijas valsts simboliem
Latvijas valsts karogs kopā ar valsts ģerboni un himnu pieder pie Latvijas nacionālajiem simboliem. Tā lietošana nav tikai svētku tradīcija — karoga izskatu, novietošanu un aizsardzību nosaka Latvijas valsts karoga likums.
Sarkanbaltsarkanā karoga vēsturiskais sākumpunkts parasti tiek saistīts ar Atskaņu hronikā aprakstītu 1279. gada notikumu. Tajā minēts no Cēsīm nākušu karavīru sarkans karogs ar baltu joslu. Tas ir rakstīts vēstures avots, nevis pierādījums tam, ka mūsdienu karogs kopš 13. gadsimta būtu lietots nepārtraukti un nemainīgā veidā.
- gadsimta otrajā pusē hronikas apraksts ieguva jaunu nozīmi latviešu sabiedriskajā un nacionālajā kustībā. Savukārt 20. gadsimta sākumā tika meklēts vienots karoga izskats, un mākslinieka Anša Cīruļa veidotais risinājums kļuva par pamatu mūsdienās pazīstamajam karogam.
1921. gada 15. jūnijā Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Republikas karogu un ģerboni. Padomju okupācijas laikā sarkanbaltsarkanā karoga publiska lietošana tika aizliegta, bet Atmodas laikā tas atgriezās sabiedriskajā telpā. 1990. gada 15. februārī karogs atkal tika juridiski nostiprināts kā Latvijas valsts karogs.
Valsts prezidenta kancelejas nacionālo simbolu skaidrojumā karogs raksturots kā viens no Latvijas valstiskuma simboliem. Tādēļ likums aizsargā ne vien tā izskatu, bet arī cieņpilnu lietošanu.
Karoga izskatu nevar aizstāt ar līdzīgu dekorāciju
Latvijas valsts karoga malu attiecība ir 1:2. To veido divas karmīnsarkanas joslas un horizontāla balta josla, bet joslu platuma savstarpējā attiecība ir 2:1:2. Baltā josla tādējādi ir šaurāka par katru sarkano joslu.

Pie ēkas novietojamam karogam jāatbilst likumā noteiktajam krāsu salikumam un proporcijām. Dekoratīvs audums, suvenīra krāsās veidots priekšmets vai brīva sarkanbaltsarkano joslu interpretācija neaizstāj valsts karogu situācijā, kad likums prasa novietot tieši Latvijas valsts karogu.
Karoga simboliku nedrīkst papildināt ar uzrakstiem, zīmējumiem vai reklāmu. Arī pareizu krāsu karogs nav piemērots lietošanai, ja tas ir izbalējis, netīrs, saplēsts vai citādi zaudējis pienācīgu izskatu.
Pie kurām ēkām karogs jānovieto obligāti
Latvijas valsts karoga likuma prasība aptver trīs galvenās ēku grupas:
- publisku personu ēkas, piemēram, valsts un pašvaldību iestādes;
- privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkas;
- dzīvojamās ēkas, tostarp privātmājas un daudzdzīvokļu mājas.
Daudzdzīvokļu mājā karoga novietošanu parasti organizē pārvaldnieks vai cita par ēkas pārvaldīšanu atbildīgā persona. Tas nenozīmē, ka atsevišķs karogs jāizkar pie katra dzīvokļa — pienākums ir saistīts ar dzīvojamo ēku.
Karogu drīkst novietot arī citās dienās, piemēram, ģimenes svētkos, pilsētas pasākumos vai starptautisku vizīšu laikā, ja tiek ievērotas cieņpilnas lietošanas prasības. Ministru kabinets vai pašvaldība var noteikt arī citus gadījumus, kad karogs pie ēkām jānovieto obligāti.
Datumi, kad Latvijas karogs jāizkar pie ēkām
Likums nodala dienas, kad nepieciešams parastais karoga noformējums, un piemiņas dienas, kad lietojams sēru noformējums.
| Datums | Lietošanas veids |
|---|---|
| 1. maijs | Latvijas valsts karogs parastajā noformējumā |
| 4. maijs | Latvijas valsts karogs parastajā noformējumā |
| 21. augusts | Latvijas valsts karogs parastajā noformējumā |
| 11. novembris | Latvijas valsts karogs parastajā noformējumā |
| 18. novembris | Latvijas valsts karogs parastajā noformējumā |
| 25. marts | Latvijas valsts karogs sēru noformējumā |
| 14. jūnijs | Latvijas valsts karogs sēru noformējumā |
| 17. jūnijs | Latvijas valsts karogs sēru noformējumā |
| 4. jūlijs | Latvijas valsts karogs sēru noformējumā |
| Decembra pirmā svētdiena | Latvijas valsts karogs sēru noformējumā |
Decembra pirmās svētdienas datums katru gadu mainās, tādēļ to nepieciešams pārbaudīt kalendārā. Jāņem vērā arī atsevišķi valsts vai pašvaldības lēmumi, kuros var būt noteikta karoga izkāršana vai sēru noformējums citā dienā.

Parastais un sēru noformējums nav viens un tas pats
Ja karogs ir piestiprināts pie kāta, sēru noformējumā virs tā piestiprina melnu lenti atbilstoši likuma prasībām. Lenti nedrīkst aizstāt ar patvaļīgi izvēlētu melnu rotājumu vai piestiprināt tā, ka tiek aizsegta karoga baltā josla.
Ja karogu uzvelk mastā, sēru dienā to nolaiž pusmastā un melnu lenti neizmanto. Tātad pie fasādes kātā ievietotam karogam un mastā uzvilktam karogam ir atšķirīgs sēru noformējums.
Parastajā noformējumā karogs atrodas kāta vai masta pilnā augstumā bez melnās lentes. Ja vienlaikus izkar vairākus karogus, Latvijas valsts karogam jāierāda goda vieta un tas nedrīkst būt mazāks vai novietots zemāk par citu valstu un organizāciju karogiem.
Pirms izkāršanas pārbaudiet karogu un tā stiprinājumu
Praktiskā pārbaude sākas vēl pirms obligātā datuma. Karogs jāizņem no glabāšanas vietas, jāapskata dienasgaismā un jāpārliecinās, ka audums nav izbalējis, notraipīts vai ieplīsis pie stiprinājuma malas.
Pirms novietošanas pie ēkas pārbaudiet:
- vai karoga krāsas, joslas un proporcijas atbilst valsts karoga izskatam;
- vai kāts, turētājs un masts ir stabili;
- vai karogs nepieskaras zemei, jumtam, kokiem vai citiem šķēršļiem;
- vai izvēlēts konkrētajai dienai pareizais noformējums;
- vai vējš nevar noraut karogu vai sabojāt fasādes stiprinājumu.
Karogs jāglabā sausā un tīrā vietā, rūpīgi salocīts. Nolietotu karogu nevajadzētu izmantot atkārtoti vai izmest kopā ar sadzīves atkritumiem tādā veidā, kas rada necieņpilnu attieksmi pret valsts simbolu.
Ja rodas šaubas par konkrētu datumu, pašvaldības papildu prasību vai sēru izsludināšanu, noteicoša ir aktuālā Latvijas valsts karoga likuma redakcija un attiecīgais Ministru kabineta vai pašvaldības paziņojums.
Avots: Likumi.lv
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Avoti un tiesiskais pamats
Datumi un lietošanas veidi salīdzināti ar Latvijas valsts karoga likuma prasībām, bet vēsturiskais konteksts balstīts Valsts prezidenta kancelejas informācijā.
- Pārbaudītas likuma prasības karoga lietošanai pie ēkām.
- Atsevišķi nodalīts parastais un sēru noformējums.
- Vēsturiskie pieturas punkti salīdzināti ar valsts simbolu aprakstu.
- Avots
- Latvijas valsts karoga likums
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-08-27 08:22
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri