Vācijas vienotības diena: kāpēc 3. oktobris svarīgs arī Latvijai

Vēstures redakcija 2026-10-03 09:32 Atjaunināts: 10:27 4 min. lasīšanas

Māksliniecisks Andreja Saharova portreta gleznojums uz sienas, kas simbolizē cīņu par brīvību un cilvēktiesībām.

Katru gadu 3. oktobrī Vācija atzīmē valsts atkalapvienošanos, kas notika 1990. gadā. Tas ir viens no skaidrākajiem Eiropas pārmaiņu laikmeta atskaites punktiem. Latvijai šis datums palīdz ieraudzīt, cik tuvu laikā risinājās neatkarības atjaunošana Baltijā, taču abu valstu ceļš, lēmumi un juridiskais stāvoklis bija atšķirīgs.

Vācijas federālā valdība 3. oktobri skaidro kā Vācijas vienotības dienu. Lai saprastu, kāpēc izvēlēts tieši šis datums, jānošķir trīs notikumi: Berlīnes mūra krišana 1989. gada novembrī, Vācijas atkalapvienošanās 1990. gada oktobrī un Latvijas neatkarības atjaunošanas noslēdzošais posms 1991. gada augustā.

Kāpēc Vācija svin 3. oktobri, nevis Berlīnes mūra krišanas dienu

gada 9. novembrī tika atvērti robežšķērsošanas punkti pie Berlīnes mūra. Tas kļuva par redzamu Vācijas dalījuma beigu simbolu, taču tajā vakarā Austrumvācija un Rietumvācija vēl nekļuva par vienu valsti. Priekšā bija politiski lēmumi un vienošanās par apvienošanās kārtību.

1990. gada 3. oktobrī Vācijas Demokrātiskās Republikas zemes pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai. Tāpēc valsts svētku datums saistīts ar atkalapvienošanās spēkā stāšanos, nevis ar agrāko brīdi, kad mūris zaudēja savu lomu kā šķērslis starp abām Berlīnes daļām.

Lasi arī: Kāpēc 18. novembrī svinam Latvijas dzimšanas dienu

Šī atšķirība palīdz lasīt arī pārējo laikmeta vēsturi. Plaši pazīstams simbols var iezīmēt pārmaiņu sākumu, bet valsts tiesisko stāvokli nosaka konkrēti lēmumi un datumi. Vācijas gadījumā 9. novembris un 3. oktobris ir saistīti, tomēr tie neatbild uz vienu un to pašu jautājumu.

Īsa laika līnija: Vācija un Latvija 1989.–1991. gadā

1989. gada 23. augusts: Baltijas ceļā cilvēki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā apliecina prasību pēc brīvības un pievērš starptautisku uzmanību Baltijas valstu stāvoklim.
1989. gada 9. novembris: Berlīnes mūra robežšķērsošanas punktu atvēršana kļūst par Vācijas dalījuma pārvarēšanas simbolu.
1990. gada 4. maijs: Latvijas PSR Augstākā padome pieņem Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tajā paredzēts pārejas periods valsts varas atjaunošanai.
1990. gada 3. oktobris: stājas spēkā Vācijas atkalapvienošanās. Tas ir datums, ko Vācija atzīmē kā vienotības dienu.
1991. gada janvāris: barikāžu laikā Latvijā cilvēki aizsargā neatkarības atjaunošanai nozīmīgas iestādes un sakaru objektus.
1991. gada 21. augusts: Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, izbeidzot 4. maija deklarācijā noteikto pārejas periodu.

Laika līnijā redzams, ka 1990. gada 3. oktobrī Latvija jau bija pieņēmusi 4. maija deklarāciju, bet tās neatkarības atjaunošanas pārejas periods vēl nebija noslēdzies. Šis ir precīzāks veids, kā raksturot Latvijas vietu tajā brīdī, nekā teikt, ka abas valstis vienlaikus piedzīvoja vienu un to pašu notikumu.

Latvijas gadījumā vārdi „deklarācija” un „pārejas periods” palīdz saprast, kāpēc laika līnijā ir divi atsevišķi atskaites punkti. 4. maija dokuments noteica neatkarības atjaunošanas virzienu un paredzēja pārejas periodu; 1991. gada 21. augusta likums šo periodu izbeidza. Tāpēc, salīdzinot notikumus, svarīgi skatīties ne tikai uz gadu, bet arī uz to, ko katrs lēmums noteica.

Ko Vācijas atkalapvienošanās mainīja Eiropā

Vācijas atkalapvienošanās izbeidza valsts dalījumu, kas bija kļuvis par vienu no redzamākajām pēckara Eiropas kārtības pazīmēm. Mainījās arī Eiropas politiskā karte: divu Vācijas valstu vietā bija viena valsts. Šāds pavērsiens skāra ne vien vāciešus, bet arī kaimiņvalstu un pārējās Eiropas priekšstatu par iespējamo kontinenta nākotni.

Tomēr pārmaiņas Eiropā neveidoja viens lēmums vai viena diena. Austrumeiropas politiskie procesi, Vācijas apvienošanās un Baltijas valstu neatkarības atjaunošana norisinājās vienā vēsturiskā laikmetā. Katram procesam bija savi dalībnieki, priekšnoteikumi un lēmumi. Ar datumu sakritību vien nepietiek, lai vienu notikumu pasludinātu par otra tiešu cēloni.

Arī Vācijas un Latvijas tiesiskais ceļš bija atšķirīgs. Vācijas vienotības diena iezīmē Austrumvācijas pievienošanos Federatīvajai Republikai. Latvijā 4. maija deklarācija un 1991. gada 21. augusta likums attiecas uz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tādēļ, runājot par šo laikmetu, ir svarīgi saglabāt abu procesu nosaukumus un datumus.

Kāpēc 3. oktobris ir nozīmīgs Latvijas lasītājam

Latvijā 3. oktobris nav neatkarības atjaunošanas datums. Tā nozīme ir plašākā Eiropas vēstures ainā: tas parāda, ka laikā starp Latvijas 4. maija deklarāciju un 1991. gada augustu arī Vācijā notika izšķiroša valsts pārveide. Šāda laika secība palīdz orientēties notikumos, tos nesapludinot.

Ja jāatceras viens atšķirības punkts, tas ir šāds: Berlīnes mūris krita 1989. gada novembrī, Vācija apvienojās 1990. gada 3. oktobrī, bet Latvijas neatkarības atjaunošanas pārejas periods noslēdzās 1991. gada 21. augustā. Katrs datums atbild uz savu jautājumu par to, kas attiecīgajā valstī mainījās.

Autors: Labadiena redakcija.

Avots: Vācijas federālā valdība

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Vēsturisko datumu pamats

Vācijas svētku datums skaidrots Vācijas federālās valdības materiālā, bet Latvijas 4. maija lēmums — deklarācijas tekstā.

Pārbaudes

Vācijas federālā valdība 3. oktobri norāda kā Vācijas vienotības dienu.
Latvijas 4. maija deklarācijā noteikta neatkarības atjaunošana un pārejas periods.
1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums iezīmē pārejas perioda beigas.

Avots