1. oktobris: kāpēc ANO diena liek domāt par pieejamiem pakalpojumiem

Vēstures redakcija 2026-10-01 09:49 4 min. lasīšanas

Vecāka gadagājuma pāris sēž uz akmens un lūkojas uz zaļu dabas ainavu.

1. oktobrī atzīmē Starptautisko veco ļaužu dienu. Tā atgādina par vecāku cilvēku cieņu un līdzdalību, bet Latvijā šiem vārdiem ir arī praktiska nozīme: vai cilvēks var saprast, kā saņemt vajadzīgo pakalpojumu, ja viņam nav digitālo prasmju vai kāda, kas palīdzētu? Apvienoto Nāciju Organizācija šo dienu atzīmē katru gadu, un tās vēsture palīdz saprast, kāpēc ikdienas pieejamība ir tikpat svarīga kā svētku apsveikums.

Kāpēc Starptautiskā veco ļaužu diena ir 1. oktobrī

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1990. gada 14. decembrī ar rezolūciju 45/106 noteica 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu. ANO dienas aprakstā šis datums ir norādīts kā ikgadēja starptautiska atzīmēšanas diena. Tās izveide deva valstīm kopīgu brīdi pievērst uzmanību vecāku cilvēku dzīvei un vietai sabiedrībā.

Datums nav saistīts ar vienu notikumu Latvijā. Tas ir starptautisks atgādinājums, ko katra valsts var attiecināt uz saviem apstākļiem. Tāpēc jautājums nav tikai par to, vai 1. oktobrī notiek kāds pasākums. Svarīgāk ir tas, vai cilvēks arī pārējās gada dienās var iegūt saprotamu informāciju, pieņemt lēmumus un piedalīties sev nozīmīgās norisēs.

Dienas nosaukumā lietotais apzīmējums „veco ļaužu” ir nostiprinājies kā starptautiskās dienas nosaukuma tulkojums. Runājot par cilvēkiem ikdienā, precīzāk un cieņpilnāk ir ievērot viņu pašu izvēli un vajadzības, nevis pieņemt, ka vienāds vecums nozīmē vienādas spējas vai intereses.

Ko cieņa un līdzdalība nozīmē ikdienā

Cieņa sākas ar iespēju cilvēkam pašam saprast viņam adresētu informāciju. Ja paziņojumā ir sarežģīti formulējumi, neskaidrs termiņš vai tikai saite uz tiešsaistes formu, grūtības var rasties neatkarīgi no cilvēka vecuma. Vecākam cilvēkam šķērsli var pastiprināt nepazīstama pieslēgšanās kārtība, redzes grūtības vai tas, ka palīdzība nav uzreiz pieejama.

Līdzdalība nozīmē arī iespēju jautāt un saņemt atbildi sev ērtā veidā. Piemēram, cilvēkam, kurš vēlas pieteikt pakalpojumu, ir svarīgi zināt ne vien tā nosaukumu, bet arī to, kādi dokumenti vajadzīgi, kur vērsties un vai jautājumu iespējams atrisināt klātienē vai pa tālruni. Bez šīs informācijas pakalpojums var šķist nepieejams pat tad, ja tas pastāv.

Šāds piemērs neattiecas uz visiem senioriem: daudzi digitālos pakalpojumus lieto patstāvīgi. Tieši tāpēc pieejamību nevajadzētu vērtēt pēc pieņēmuma par vecumu. Jāskatās, vai konkrētajam cilvēkam ir saprotams un izmantojams ceļš līdz atbildei.

Latvijā praktiskais jautājums ir pakalpojuma saņemšanas ceļš

Ja ģimenes loceklim jāpalīdz saņemt valsts vai pašvaldības pakalpojumu, sākumpunkts var būt Latvijas valsts pārvaldes pakalpojumu portāls. Tajā meklējams konkrētā pakalpojuma apraksts. Tomēr apraksta atrašana vēl neatbild uz visiem jautājumiem: jānoskaidro, kurš pakalpojumu sniedz un kā ar šo iestādi sazināties cilvēkam piemērotā veidā.

Te ir lietderīgi nošķirt divus soļus: informācijas atrašanu un paša pakalpojuma pieprasīšanu. Ģimenes loceklis var palīdzēt atrast aprakstu un izskaidrot tajā rakstīto, taču no apraksta vien nevar secināt, ka viņš drīkst iesniegt pieteikumu otra cilvēka vārdā. Ja tas nav skaidrs, jautājums jāuzdod pakalpojuma sniedzējam, pirms tiek aizpildīta veidlapa vai iesniegti dokumenti.

Pirms kāda cita vietā aizpildīt iesniegumu vai pierakstīties vizītei, ir vērts kopā izlasīt prasības. Dažiem jautājumiem vajadzīga paša cilvēka piekrišana, pilnvarojums vai identitātes apliecināšana. Precīzā kārtība ir atkarīga no pakalpojuma, tādēļ to drošāk noskaidrot pie iestādes, kas pakalpojumu sniedz. Palīdzība ir vērtīga tad, ja cilvēks saprot, kas tiek darīts viņa vārdā, un var piedalīties lēmumā.

Ja tiešsaistes solis nav saprotams, noder trīs konkrēti jautājumi iestādei:

Vai šo jautājumu var nokārtot klātienē vai pa tālruni?
Kādi dokumenti vai pilnvarojums ir nepieciešami?
Kur cilvēks var saņemt palīdzību ar pieteikumu?

Atbildes jāmeklē pie attiecīgā pakalpojuma sniedzēja, jo dažādām iestādēm un pakalpojumiem kārtība atšķiras. Valsts pakalpojumu gadījumā orientēties var palīdzēt portāla apraksts; pašvaldības pakalpojumam jāskatās arī savas pašvaldības sniegtā informācija. Šie Latvijas avoti ļauj pārbaudīt tieši to ceļu, kas vajadzīgs konkrētajam cilvēkam, nepaļaujoties uz vispārīgu pieņēmumu, ka viss ir izdarāms tikai internetā.

Ko 1. oktobris var mainīt ģimenes sarunā

Starptautiskā diena ir labs iemesls uzdot vienkāršu jautājumu: vai vecākam ģimenes loceklim pašlaik ir kāda vēstule, pieteikums vai pakalpojums, kura kārtība nav skaidra? Atbilde var būt arī „nē”. Ja palīdzība ir vajadzīga, vispirms jānoskaidro, ko cilvēks pats vēlas izdarīt, un tikai tad jāmeklē piemērotākais saziņas veids.

Dažkārt pietiek kopā izlasīt paziņojumu un pierakstīt termiņu. Citreiz jāatrod atbildīgās iestādes kontakts vai jānoskaidro klātienes iespēja. Šāds konkrēts solis labāk par vispārīgu apsveikumu parāda dienas domu: cilvēka tiesības piedalīties ikdienas lēmumos nedrīkst pazust sarežģītas informācijas vai neērta pakalpojuma ceļa dēļ.

Autors: Labadiena redakcija. Publicēts 2026. gada 1. oktobrī.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Avoti un konteksts

Dienas datums un izveides lēmums balstīti ANO informācijā; pakalpojuma saņemšanas iespējas jāpārbauda pie konkrētās Latvijas iestādes.

Pārbaudes