15. Saeima: vai mandātus iegūs vismaz septiņi saraksti

Labadiena redakcija 2026-09-10 08:28 5 min. lasīšanas

Iebraukšanas zīme Latvijā uz ceļa ar mežu fonā un zilām debesīm

Autors: Labadiena redakcija
Publicēts: 2026. gada 10. septembrī

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām 3. oktobrī atlikušas 23 dienas, un viens no būtiskākajiem jautājumiem ir nākamā parlamenta sadrumstalotība. Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka saraksti ar mazāk nekā 5% balsu visā Latvijā mandātu sadalē nepiedalās. Tomēr prognozes iznākumu noteiks nevis slieksni pārvarējušo sarakstu skaits, bet Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais mandātu sadalījums.

Būtība īsumā

Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi saraksti?
Termiņš: 2026. gada 3. oktobris, kad notiks Saeimas vēlēšanas.
“Jā”: CVK galīgajā sadalījumā vismaz septiņiem sarakstiem ir pa vienam vai vairākiem mandātiem.
“Nē”: galīgajā sadalījumā mandātus saņem ne vairāk kā seši saraksti.
Izšķirošais avots: CVK publicētais galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Septiņi saraksti nozīmētu vismaz 14. Saeimas sadrumstalotības līmeni

CVK 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka mandātus ieguva septiņi kandidātu saraksti. Tādēļ šīs prognozes robeža nav izvēlēta nejauši: tā ļauj salīdzināt nākamo parlamentu ar pašreizējās Saeimas sākotnējo politisko sastāvu.

Ja 15. Saeimā iekļūtu vismaz septiņi saraksti, tas norādītu, ka vēlētāju balsis atkal sadalījušās starp salīdzinoši daudziem politiskajiem spēkiem. Tas pats par sevi vēl nenozīmētu, ka valdību nevar izveidot, tomēr palielinātos iespējamo sarunu kombināciju skaits.

Seši vai mazāk mandātus ieguvuši saraksti veidotu koncentrētāku parlamentu. Arī šādā situācijā valdības izveide var būt sarežģīta, jo izšķiroša ir ne vien partiju skaita, bet arī to programmu, savstarpējo attiecību un iegūto mandātu proporcija.

Svarīgs ir arī balsu sadalījums starp lielākajiem spēkiem. Septiņas frakcijas, no kurām vairākas ir nelielas, koalīcijas veidotājiem rada citādu situāciju nekā septiņi skaitliski līdzvērtīgi partneri.

Piecu procentu slieksnis vēl nav mandāta piešķiršana

Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais 5% slieksnis ir pirmais filtrs. Saraksts, kas visā Latvijā saņēmis mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita, mandātu sadalē nepiedalās. Tādējādi balsu īpatsvars nosaka, kuri saraksti vispār var pretendēt uz vietām parlamentā.

Sliekšņa pārvarēšana un mandāta saņemšana tomēr ir divi atšķirīgi juridiski un skaitliski posmi. Vispirms tiek noteikts balsstiesīgo sarakstu loks, bet pēc tam vietas sadala atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai un rezultātiem Saeimas vēlēšanu apgabalos.

Tieši tāpēc prognozi nevar atrisināt tikai pēc provizoriska paziņojuma, ka kāds saraksts ir sasniedzis 5%. Nepieciešams CVK galīgais sadalījums, kurā redzams, cik mandātu piešķirts katram sarakstam.

Arī vēlēšanu nakts aprēķini nav galīgais pamats. Vēlāk var tikt precizēti balsu skaitīšanas dati, izskatītas ar rezultātiem saistītas procedūras un publicēts oficiālais gala lēmums. Prognozes atbilde nemainīsies aptauju, politiķu paziņojumu vai mediju aplēšu dēļ.

Visvairāk izšķirs konkurence ap 5% robežu

Sarakstu skaitu parlamentā īpaši ietekmēs tie politiskie spēki, kuru rezultāts būs tuvu 5% slieksnim. Ja vairāki no tiem robežu pārvarēs, ceļš uz vismaz septiņiem parlamentā pārstāvētiem sarakstiem kļūs ievērojami ticamāks. Ja vairāki paliks nedaudz zem sliekšņa, mandāti koncentrēsies mazāka spēku loka rokās.

Ceļš uz atbildi “jā”

Atbilde “jā” kļūtu iespējama, ja līdzās lielākajiem un stabilākajiem sarakstiem pietiekamu atbalstu saņemtu vairāki vidēja vai mazāka atbalsta politiskie spēki. Šādā scenārijā vēlētāju balsis būtu sadrumstalotas, taču vismaz septiņi saraksti savāktu rezultātu, kas tiem ļautu piedalīties mandātu sadalē un iegūt vismaz vienu vietu.

Šo scenāriju var veicināt konkurētspējīgi saraksti ar atšķirīgiem vēlētāju lokiem, spēcīga reģionālā pārstāvniecība un salīdzinoši vienmērīgs atbalsts vairākos apgabalos. Būtiska būs arī vēlētāju aktivitāte, jo faktiskā 5% robeža tiek aprēķināta no nodoto balsu kopskaita.

Ceļš uz atbildi “nē”

Atbilde “nē” būs spēkā, ja mandātus saņems seši vai mazāk saraksti. Tas var notikt, ja balsis koncentrējas pie dažiem lieliem spēkiem vai vairāki mazāki saraksti paliek zem 5% robežas.

15. Saeima: vai mandātus iegūs vismaz septiņi saraksti

Šādā gadījumā par sarakstiem zem sliekšņa nodotās balsis nerada tiem parlamenta pārstāvniecību. Mandātu sadalē piedalās šaurāks politisko spēku loks, tādēļ arī salīdzinoši nelielas izmaiņas atbalstā ap 5% robežu var būtiski mainīt Saeimas sastāvu.

Vēlēšanu apgabali ietekmēs mandātu proporcijas

Latvijas Republikas Satversme paredz, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju un vēlēšanām jānotiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī diena ir 3. oktobris.

Vēlētāji balso Saeimas vēlēšanu apgabalos, bet 5% slieksni vērtē pēc saraksta kopējā rezultāta visā Latvijā. Tas nozīmē, ka sarakstam nepietiek tikai ar ļoti labu rezultātu vienā teritorijā, ja kopējais atbalsts valstī nesasniedz likumā noteikto robežu.

Vienlaikus apgabalu rezultāti ietekmē to, kur un kā saraksti iegūst savus mandātus. Atšķirīgas vēlētāju izvēles Rīgā un pārējos vēlēšanu apgabalos var mainīt vietu sadalījumu starp slieksni pārvarējušajiem spēkiem, kā arī konkrēto kandidātu ievēlēšanu.

Tāpēc valsts mēroga aptauja nevar pilnībā parādīt gaidāmo mandātu ainu. Tā var raksturot atbalsta virzienu, taču vēlēšanu rezultātu ietekmē faktiskā līdzdalība, balsu ģeogrāfiskais sadalījums un vēlētāju izdarītās atzīmes kandidātu sarakstos.

Parlamenta sadrumstalotība mainītu koalīcijas sarunu sarežģītību

Vairāk parlamentā pārstāvētu sarakstu parasti nozīmē vairāk iespējamo valdības koalīciju, taču arī vairāk interešu, kuras jāsaskaņo. Lai nodrošinātu vismaz 51 deputāta atbalstu, var būt nepieciešama trīs, četru vai vēl vairāku politisko spēku vienošanās.

Plašākā koalīcijā sarežģītāka var kļūt amatu, budžeta prioritāšu un politisko solījumu saskaņošana. Mazāka partnera izstāšanās vai atbalsta maiņa var ietekmēt vairākumu, īpaši tad, ja valdībai Saeimā ir tikai neliela balsu rezerve.

Tomēr sarakstu skaits nav vienīgais stabilitātes rādītājs. Arī sešu partiju Saeimā var būt grūti izveidot vairākumu, ja potenciālie partneri izslēdz sadarbību cits ar citu. Savukārt septiņu vai astoņu spēku parlamentā valdību iespējams izveidot salīdzinoši ātri, ja vairākiem sarakstiem ir kopīgas prioritātes un pietiekams mandātu skaits.

Lasītājam tādēļ jāvēro divi atsevišķi lielumi: cik sarakstu iegūst mandātus un kā šie 100 mandāti sadalās. Pirmais izšķirs šo prognozi, bet otrais daudz vairāk pastāstīs par gaidāmo valdības veidošanas procesu.

Galīgo atbildi sniegs tikai CVK mandātu sadalījums

Prognozes iesniegšana beidzas 2026. gada 3. oktobrī. Tās rezultāts kļūs zināms pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija būs publicējusi galīgo 15. Saeimas mandātu sadalījumu.

Skaitīšanā jāiekļauj katrs atsevišķais kandidātu saraksts, kuram galīgajā tabulā piešķirts vismaz viens mandāts. Ja šādu sarakstu būs septiņi vai vairāk, pareizā atbilde būs “jā”. Ja to būs seši vai mazāk, pareizā atbilde būs “nē”.

Netiks izmantotas priekšvēlēšanu aptaujas, vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem, provizoriskie rezultāti, politiķu paziņojumi vai frakciju pārmaiņas pēc Saeimas sanākšanas. Arī vēlāka deputātu pāriešana citā frakcijā nemainīs iznākumu, jo noteicošs būs tikai CVK sākotnēji apstiprinātais galīgais mandātu sadalījums.

Avots: Likumi.lv

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes izšķiršana

Prognozi izšķirs tikai CVK galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums, saskaitot sarakstus ar vismaz vienu mandātu.

Pārbaudes