15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte 3. oktobrī pārsniegs 60%?

Labadiena redakcija 2026-09-01 15:25 5 min. lasīšanas

Latvijas valsts karogs plīvo pie vēsturiskas ēkas Rīgas centrā, simbolizējot nacionālo lepnumu.

Autors: Labadiena redakcija

Latvijā 2026. gada 3. oktobrī paredzētas 15. Saeimas vēlēšanas, un tajās uzmanība būs pievērsta tam, vai vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60% robežu. Salīdzinājumam — Centrālā vēlēšanu komisija 14. Saeimas vēlēšanās reģistrēja 59,43% aktivitāti. Prognoze tiek slēgta vēlēšanu dienā, bet atbildi noteiks tikai CVK vēlāk publicētais galīgais rādītājs.

Prognoze vienā skatā

Jautājums: vai CVK galīgā aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās būs lielāka par 60,00%?
Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
JĀ: galīgais rādītājs ir vismaz 60,01%.
NĒ: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
Izšķirošais rezultāts: CVK publicētā galīgā vēlētāju aktivitāte Latvijā un ārvalstīs kopā.

Robeža ir stingra. Rādītājs 60,00% prognozes izpratnē vēl nav pārsniegums, tādēļ tas nozīmētu NĒ. Arī vēlēšanu nakts starprezultāts virs 60% nebūs pietiekams, ja galīgajos datos aktivitāte noslīdēs līdz robežai vai zem tās.

Kāpēc 15. Saeimas vēlēšanas paredzētas 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Savukārt 11. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā.

gadā oktobra pirmā sestdiena ir 3. oktobris. Šis konstitucionālais kalendārs nodrošina skaidru vēlēšanu dienu, taču pats par sevi neko nepasaka par gaidāmo līdzdalību. Aktivitāti veidos vēlētāju individuālie lēmumi Latvijā un ārvalstīs.

Prognozes termiņš sakrīt ar vēlēšanu dienu, lai vērtējums attiektos uz nākotnē noskaidrojamu iznākumu. Pēc iecirkņu slēgšanas uzmanība pāries no prognozes uz CVK apkopotajiem datiem, tomēr galīgā atbilde var nebūt zināma līdz ar pirmajiem rezultātiem.

Kā CVK aprēķina aktivitāti Latvijā un ārvalstīs

Vēlētāju aktivitātes pamatā ir attiecība starp vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo skaitu un kopējo balsstiesīgo skaitu. Vienkāršotā formā aprēķins ir šāds:

nobalsojušo skaits ÷ balsstiesīgo skaits × 100

Kopējā aktivitāte nav vienkāršs visu iecirkņu procentu aritmētiskais vidējais. Vispirms jāapkopo attiecīgie vēlētāju skaiti, jo iecirkņi un vēlētāju grupas var būt ļoti atšķirīga lieluma.

Piemēram, ja iecirknī ar 100 balsstiesīgajiem piedalītos 70%, bet iecirknī ar 900 balsstiesīgajiem — 50%, kopējā aktivitāte būtu 52%, nevis abu procentu vienkāršais vidējais jeb 60%. Lielākā vēlētāju grupa gala rādītāju ietekmētu vairāk.

15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte 3. oktobrī pārsniegs 60%?

CVK kopējā rezultātā jāņem vērā gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētie un apkopotie dati. Tādēļ atsevišķs Rīgas, kāda novada vai ārvalstu iecirkņu procents nevar patstāvīgi atrisināt prognozi. Izšķiroša ir vienotā kopsumma, ko CVK publicē pēc visu attiecīgo datu apkopošanas.

Svarīgs ir arī saucējs — balsstiesīgo kopskaits. Absolūtais nobalsojušo skaits var pieaugt, bet aktivitātes procents vienlaikus var samazināties, ja vēl vairāk palielinās balsstiesīgo skaits. Tāpēc dažādu vēlēšanu salīdzinājumā jāvērtē ne tikai balsotāju skaits, bet arī procentuālā līdzdalība.

No 59,43% līdz robežai virs 60%

CVK 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu vietnē norādīta 59,43% vēlētāju aktivitāte. Šīs vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, un to galīgais rādītājs ir konkrēts atskaites punkts 2026. gada salīdzinājumam.

Salīdzinājums	Aktivitāte	Nozīme prognozei
14. Saeimas vēlēšanas	59,43%	Vēsturiskais atskaites punkts
Precīzi noteiktā robeža	60,00%	NĒ
Mazākais pārsniegums divu zīmju rādījumā	60,01%	JĀ

Lai CVK publicētais rādītājs sasniegtu 60,01%, tam būtu jābūt par 0,58 procentpunktiem augstākam nekā 2022. gada aktivitātei. Tā nav milzīga starpība, tomēr prognozes izšķiršanā katra procentpunkta simtdaļa pie robežas var būt nozīmīga.

Salīdzinājums ar 2022. gadu nedod automātisku prognozi. Četru gadu laikā var mainīties balsstiesīgo kopskaits, partiju konkurence, vēlētāju mobilizācija un līdzdalība ārvalstīs. Zināmais lielums ir iepriekšējais rezultāts; nezināmais — cik cilvēku piedalīsies 2026. gadā un kāds būs viņu īpatsvars kopējā elektorātā.

Ko 60% pārsniegšana nozīmētu sabiedriskajam mandātam

Vēlētāju aktivitāte parāda, cik liela balsstiesīgās sabiedrības daļa ir piedalījusies Saeimas sastāva izvēlē. Augstāka līdzdalība var dot plašāku sabiedrisko pamatu parlamenta un no tā izrietošās valdības politiskajam mandātam, jo rezultāta veidošanā piedalās lielāka elektorāta daļa.

Tomēr 60% šajā prognozē nav atsevišķs Saeimas juridiskās leģitimitātes slieksnis. Tā ir iepriekš noteikta salīdzināšanas robeža. Rādītāji 59,99% un 60,01% atrisinātu prognozi atšķirīgi, lai gan sabiedriskās līdzdalības ziņā starp tiem būtu tikai 0,02 procentpunkti.

Arī lielāka aktivitāte pati par sevi nenosaka, kura partija iegūs vairāk vietu vai cik viegli būs izveidot valdības koalīciju. To ietekmē balsu sadalījums starp kandidātu sarakstiem, vēlēšanu rezultāti apgabalos un partiju spēja vienoties pēc vēlēšanām.

Zemāka aktivitāte savukārt nenozīmē, ka visi nepiedalījušies vēlētāji atbalsta vienu politisku virzienu. Nebalsošanas iemesli var būt dažādi, tāpēc no kopējā līdzdalības procenta vien nevar secināt, kā būtu balsojuši cilvēki, kuri vēlēšanās nepiedalījās.

Kas var aizvest līdz JĀ vai NĒ rezultātam

Aktivitāti var ietekmēt priekšvēlēšanu konkurences intensitāte, vēlētāju uzticēšanās, partiju un pilsonisko organizāciju mobilizācija, balsošanas pieejamība un ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu līdzdalība. Šie apstākļi ir vērtējami kā iespējamie faktori, nevis kā pierādījums konkrētam gala iznākumam.

Ceļš uz JĀ

JĀ scenārijā kopējais nobalsojušo īpatsvars būtu pietiekami augsts, lai CVK galīgajā publikācijā parādītos skaitlis virs 60,00%. Tas varētu notikt, ja līdzdalības pieaugums pret 2022. gadu aptvertu pietiekami lielu balsstiesīgo daļu, nevis tikai dažus aktīvākus iecirkņus.

Ceļš uz NĒ

NĒ scenārijā aktivitāte paliktu 2022. gada līmeņa tuvumā, samazinātos vai sasniegtu ne vairāk kā 60,00%. NĒ būtu arī tad, ja provizoriskajos datos robeža sākotnēji tiktu pārsniegta, bet CVK galīgais aprēķins pēc visu datu iekļaušanas būtu 60,00% vai zemāks.

Kā lasīt provizoriskos datus vēlēšanu vakarā

Pirmie vēlēšanu nakts procenti atspoguļo tikai tajā brīdī apkopoto informāciju. Tie var mainīties, kad sistēmā tiek iekļauti papildu iecirkņi, ārvalstu rezultāti vai precizējumi.

Vērtējot CVK publicētos starprezultātus, jāpārbauda:

cik iecirkņu dati jau ir saņemti un apkopoti;
vai pārstāvēti visi vēlēšanu apgabali un ārvalstu balsojums;
kāds ir nobalsojušo un balsstiesīgo skaits, ne tikai noapaļotais procents;
vai publikācija ir atzīmēta kā provizoriska vai galīga.

Agrīns rādītājs virs 60% var samazināties, ja vēlāk pienāk dati no teritorijām ar zemāku aktivitāti. Tikpat iespējama ir pretēja kustība, ja vēl neapkopotajās vēlētāju grupās līdzdalība bijusi augstāka. Tādēļ atsevišķa vēlēšanu vakara stunda nav drošs gala rezultāta aizstājējs.

Atbildi dos tikai CVK galīgais rezultāts

Prognoze atrisināsies ar JĀ tikai tad, ja CVK galīgā kopējā aktivitāte būs lielāka par 60,00%. Precīzi 60,00% vai jebkurš zemāks rādītājs nozīmēs NĒ. Netiks izmantotas aptaujas, mediju aprēķini, atsevišķu iecirkņu dati vai vēlēšanu nakts provizoriskais procents.

Pēc iecirkņu slēgšanas lasītājiem svarīgākais būs sekot CVK kopējo rezultātu statusam un pārliecināties, ka publicētais aktivitātes rādītājs ir galīgs. Līdz tam visi redzamie procenti raksturo balsu skaitīšanas virzību, nevis prognozes galīgo atbildi.

Avots: Likumi.lv

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes izšķiršana

Atbildi noteiks tikai CVK publicētā galīgā vēlētāju aktivitāte pēc 15. Saeimas vēlēšanām.

Pārbaudes