ES MI akts: kas mainās Latvijas darbā un pakalpojumos
Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tagad jāspēj noteikt, kur un kā viņi izmanto mākslīgo intelektu. Lielākā daļa ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu kļuva piemērojami 2026. gada 2. augustā, taču termiņi un pienākumi atšķiras pēc sistēmas riska, izmantošanas veida un organizācijas lomas.
Autors: Labadiena redakcija
Svarīgākie akcenti
– Uzņēmumiem vajadzīga izmantoto MI sistēmu inventarizācija un riska klasifikācija.
– Personāla atlases un darbinieku vērtēšanas rīki var būt augsta riska sistēmas.
– Tērzēšanas sistēmām un sintētiskam saturam noteiktos gadījumos vajadzīga skaidra norāde.
– Nodrošinātāja un sistēmas izmantotāja pienākumi nav vienādi.
– Katram risinājumam jāpārbauda tieši piemērojamais pārejas termiņš.
Prasību piemērošanas grafiks nav vienāds visām sistēmām
Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, bet tās prasības tiek ieviestas pakāpeniski. Aizliegtās MI prakses un pienākums rūpēties par iesaistīto darbinieku pietiekamu MI pratību kļuva piemērojams 2025. gada 2. februārī. Daļa vispārīga lietojuma MI noteikumu sāka darboties 2025. gada 2. augustā.
No 2026. gada 2. augusta piemēro lielāko regulas daļu, tostarp virkni augsta riska sistēmu un caurskatāmības prasību. Atsevišķām regulētos produktos iestrādātām augsta riska sistēmām paredzēts vēlāks termiņš — 2027. gada 2. augusts.
Tāpēc nepietiek ar secinājumu, ka uzņēmums „izmanto MI”. Jānoskaidro sistēmas funkcija, riska kategorija, ieviešanas datums un tas, vai organizācija ir sistēmas nodrošinātājs, izmantotājs, importētājs vai izplatītājs.
Riska līmenis nosaka pienākumu apjomu
Mākslīgā intelekta akts izmanto uz risku balstītu pieeju. Dažas prakses ir aizliegtas, augsta riska sistēmām piemēro stingrākas prasības, bet noteiktiem zemāka riska risinājumiem galvenais pienākums ir caurskatāmība. Daudzi ikdienas rīki var neietilpt augsta riska kategorijā.
Darbavietā īpaša uzmanība jāpievērš MI, ko izmanto kandidātu atlasei, pieteikumu filtrēšanai, paaugstināšanas vai darba attiecību izbeigšanas lēmumiem, uzdevumu sadalei un darbinieku snieguma vai uzvedības uzraudzībai. Atkarībā no konkrētās funkcijas šādi risinājumi var būt klasificējami kā augsta riska sistēmas.
Savukārt MI izmantošana emociju secināšanai darbavietās principā ir aizliegta, izņemot regulā paredzētos medicīniskos vai drošības nolūkus. Tas ir jānošķir no parastām aptaujām vai darba procesa datu analīzes, kas automātiski nekļūst par emociju atpazīšanu.
Darba devējam vajadzīga inventarizācija un cilvēka uzraudzība
Sistēmas nodrošinātājs parasti atbild par atbilstības izstrādi, riska pārvaldību, tehnisko dokumentāciju un lietošanas instrukcijām. Organizācijai, kas gatavu sistēmu ievieš savā darbā, savukārt jāievēro instrukcijas, jānodrošina atbilstoša cilvēka uzraudzība un jākontrolē tās pārziņā esošie ievades dati.
Augsta riska sistēmas izmantotājam jāizraugās cilvēki ar nepieciešamo kompetenci, pilnvarām un resursiem. Cilvēka iesaiste nedrīkst būt tikai formāla apstiprinājuma poga: atbildīgajam darbiniekam jāspēj pamanīt kļūdu, apstrīdēt rezultātu un vajadzības gadījumā apturēt sistēmas izmantošanu.
Pirms augsta riska sistēmas ieviešanas darbavietā regula paredz informēt darbinieku pārstāvjus un skartos darbiniekus. Paralēli var būt piemērojami arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas, darba tiesību un diskriminācijas novēršanas noteikumi.
Lietotājam jāzina par sarunu ar MI un sintētisku saturu
Cilvēkam, kurš sazinās ar tērzēšanas sistēmu, noteiktos gadījumos jābūt informētam, ka otrā pusē ir MI, ja vien tas nav acīmredzams no situācijas. Praktiski tas var nozīmēt skaidru paziņojumu klientu atbalsta logā vai balss pakalpojuma sākumā.
Noteiktam MI radītam vai pārveidotam attēlu, audio, video un teksta saturam paredzētas identificēšanas prasības. Dziļviltojumu publicētājiem jāatklāj, ka saturs ir mākslīgi radīts vai pārveidots, ievērojot regulā noteiktos izņēmumus un īpašos nosacījumus.
Ja augsta riska sistēmas rezultāts izmantots lēmumā, kas personai rada tiesiskas vai līdzīgi būtiskas sekas, atsevišķos gadījumos personai var būt tiesības saņemt skaidru un jēgpilnu skaidrojumu par sistēmas lomu lēmumā.
Pieci pārbaudes soļi Latvijas organizācijām
Plašāka pārbaude Latvijas darba devējiem palīdz sasaistīt šos soļus ar riskiem, uzraudzības prasībām un ieviešanas termiņiem.
- Apkopot visas izmantotās MI sistēmas, arī nodaļu patstāvīgi iegādātos tiešsaistes rīkus.
- Pierakstīt katra rīka mērķi, apstrādātos datus un ietekmi uz cilvēkiem.
- Līgumā noskaidrot piegādātāja un izmantotāja pienākumu sadalījumu.
- Pārbaudīt cilvēka uzraudzību, darbinieku informēšanu un lietotājiem redzamos paziņojumus.
- Katram risinājumam salīdzināt ieviešanas datumu ar regulas pārejas grafiku.
Kur pārbaudīt konkrēto prasību un termiņu
Eiropas Komisijas Mākslīgā intelekta akta skaidrojums apkopo riska kategorijas un piemērošanas grafiku. Juridiski saistošais pamats ir Regulas (ES) 2024/1689 teksts EUR-Lex vietnē.
Izšķiroša ir nevis programmatūras etiķete, bet tās reālā funkcija konkrētajā darbavietā vai pakalpojumā. Ja klasifikācija ietekmē darbinieku vai klientu tiesības, termiņš un pienākumi jāpārbauda pēc regulas teksta un konkrētās lietošanas situācijas.
Avots: Eiropas Komisija
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Oficiālie avoti
Termiņi un pienākumi izklāstīti, ņemot vērā regulas pakāpenisko piemērošanu un organizāciju atšķirīgās lomas.
- Pārbaudīts regulas spēkā stāšanās datums.
- Nošķirti galvenie pārejas termiņi.
- Nodalīti sistēmas nodrošinātāja un izmantotāja pienākumi.
- Norādīts, ka konkrētā sistēma jāvērtē pēc tās faktiskās funkcijas.
- Avots
- EUR-Lex — Regula (ES) 2024/1689
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-08-31 19:24
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri