Kāpēc Latvijā 2026. gada 25. oktobrī pulksteņus griezīs atpakaļ
Naktī uz 2026. gada 25. oktobri Latvijā pulksteņi tiks pagriezti par stundu atpakaļ, un nakts būs par stundu garāka. Tā ir Eiropas Savienībā saskaņotā pāreja uz ziemas laiku oktobra pēdējā svētdienā. Pulksteņu maiņas sākotnējā iecere bija labāk izmantot dienasgaismu, bet Eiropas mēroga sezonālās maiņas atcelšana vēl nav īstenota.
Laika maiņa skar ikvienu, kura ikdienas grafiks balstās pulksteņa rādījumos: pēc rudens pārejas rīts pēc pulksteņa kļūst gaišāks, bet vakara tumsa iestājas agrāk. Tāpēc šis ir gan praktisks kalendāra notikums, gan jautājums par to, kā sabiedrība sadala gaišās stundas starp rītu un vakaru.
Kāpēc tika ieviesta vasaras laika maiņa
Vasaras laika idejas pamatā bija vēlme labāk izmantot gaišās stundas. Pavasarī un vasarā dienasgaisma vakaros ilgst ilgāk, un pulksteņa pabīdīšana ļauj vairāk no tās izmantot pēc ierastās darba dienas. Tas ir vēsturiskais pamatojums, nevis pierādījums, ka mūsdienās maiņa visur rada būtisku enerģijas ietaupījumu.
Rudenī, pārejot uz ziemas laiku, pulksteņa rādījums tiek pabīdīts atpakaļ. Dienasgaisma sākas agrāk pēc pulksteņa, taču vakars kļūst tumšāks agrāk. Pavasarī notiek pretējais: pulksteņa laiks tiek pabīdīts uz priekšu, un gaišais vakars ieilgst, bet rīta gaisma pienāk vēlāk pēc pulksteņa.
Šīs pārmaiņas nemaina dienasgaismas daudzumu; tās maina tā saistību ar cilvēku ierasto dienas grafiku. Tādēļ diskusijā par sezonālo laiku ir svarīgi nošķirt sākotnējo mērķi — vakaros labāk izmantot gaismu — no jautājuma, kāds ir šīs sistēmas ieguvums mūsdienās. No vēsturiskās ieceres vien nevar secināt, ka pašreizējā kārtība garantē ievērojamu enerģijas ietaupījumu.
Kāds ir Eiropas Savienības noteiktais grafiks
Eiropas Savienībā pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā, bet atgriešanās pie ziemas laika — oktobra pēdējā svētdienā. Kopīgs grafiks nozīmē, ka dalībvalstis maina laiku vienā un tajā pašā datumā, nevis katra nosaka atšķirīgu pārejas brīdi.
Eiropas Komisija apraksta sezonālās laika maiņas kārtību un diskusiju par tās izbeigšanu. Taču paziņojums par pulksteņu griešanas pārtraukšanu pats par sevi neatrisinātu, kuru laiku valstis saglabātu visu gadu. Dalībvalstīm būtu jāsaskaņo pastāvīgā izvēle, lai kopīgais laiks reģionā nekļūtu sadrumstalots.

Šī saskaņošana ir svarīga ikdienas grafikiem pāri robežām. Ceļojot pārejas laikā, laika maiņa var ietekmēt biļetēs norādītos laikus, savienojumus un kalendāra ierakstus; noder arī ko pārbaudīt pirms ceļojuma. Kopīgais pārejas datums palīdz uzturēt vienādu grafiku dalībvalstīs, bet neatceļ vajadzību pārbaudīt konkrētā ceļojuma laikus.
Kāpēc ES nav atcēlusi sezonālo laiku
Eiropas Savienībā ir apspriests priekšlikums pārtraukt sezonālo laika maiņu, tomēr līdz kopīgai ieviešanai tas nav nonācis. Lai maiņu izbeigtu, dalībvalstīm jāvienojas par pastāvīgo laiku un jāsaskaņo rīcība. Bez kopīga risinājuma kaimiņvalstīs varētu atšķirties pulksteņa laiks un līdz ar to arī ikdienas grafiki.
Tas skar pārrobežu satiksmi, darbu un saziņu. Ja valstis rīkotos katra atsevišķi, cilvēkiem un uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām, būtu jārēķinās ar atšķirīgiem laika režīmiem. Tāpēc lēmums nav tikai par to, vai priekšroka dodama gaišākiem vakariem vai rītiem: jāvienojas arī par to, kā pastāvīgais laiks darbotos dažādās valstīs un gadalaikos.
Kamēr šādas vienošanās nav, ES kopīgais sezonālais grafiks paliek spēkā. Tas nozīmē, ka pulksteņu maiņa turpināsies gan oktobrī, gan martā arī Latvijā.
Ko 25. oktobra pāreja nozīmē Latvijā
Latvijā sezonālā pāreja notiek saskaņā ar kopīgo Eiropas grafiku. 2026. gada rudens pāreja paredzēta svētdien, 25. oktobrī. Naktī no sestdienas uz svētdienu pulkstenis jāpagriež par stundu atpakaļ, tāpēc būs viena papildu stunda.
Ierīces, kas laiku maina automātiski, parasti neprasa manuālu iestatīšanu; citus pulksteņus varēs pārregulēt pašiem. Praktiski svarīgākais ir atcerēties, ka pēc pārejas pulksteņa laiks no jauna sakritīs ar ziemas laika kārtību un vakaros tumsa pienāks agrāk pēc pulksteņa. Šogad tuvākais konkrētais pārejas datums Latvijā ir 25. oktobris.
Avots: Eiropas Komisija
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Normatīvais pamats
Datums un sezonālās pārejas apraksts balstīts Latvijas laika skaitīšanas regulējumā un Eiropas Komisijas sniegtajā ES kārtības skaidrojumā.
- Latvijas regulējums nosaka sezonālās laika skaitīšanas kārtību.
- ES grafiks paredz pāreju martā un oktobrī.
- Laika maiņas izbeigšanai ES mērogā nepieciešama dalībvalstu saskaņota vienošanās.
- Avots
- Eiropas Komisija
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-10-24 09:56
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri