Jaunākās

Rainis un “Zelta zirgs”: kā viņa darbi veidoja latviešu kultūru

Iespaidīgs teātra skatuves skats ar sarkanu priekškaru pirms izrādes sākuma.

Rainis dzimis 1865. gada 11. septembrī un mira 1929. gada 12. septembrī. Viņa luga “Zelta zirgs” rāda, kā dzejnieks un dramaturgs izmantoja latviešu folkloras tēlus, lai runātu par cilvēka izvēli, drosmi un sabiedrības pārmaiņām. Rainis bija Jāņa Pliekšāna literārais vārds, un viņa darbi kļuvuši par nozīmīgu latviešu literatūras un teātra mantojuma daļu. “Zelta zirgs” ir laba ieeja šajā mantojumā: pazīstams pasakas motīvs ļauj pievērsties tam, kā literārs teksts iegūst nozīmi arī uz skatuves.

No Jāņa Pliekšāna līdz Rainim

Jānis Pliekšāns (1865–1929) bija dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs un sabiedrisks darbinieks. Ar pseidonīmu Rainis viņš rakstīja laikā, kad latviešu literatūra un teātris paplašināja savas izteiksmes iespējas un arvien pārliecinošāk pievērsās lielām idejām, vēsturei un cilvēka iekšējai pasaulei. Viņa darbi tādēļ ir lasāmi gan kā konkrētu tēlu un notikumu veidoti stāsti, gan kā mēģinājumi literārā valodā risināt sava laika jautājumus.

Raiņa biogrāfijā un darbu vērtējumā svarīga ir arī Aspazija — dzejniece un dramaturģe, ar kuru viņu saistīja personiskas un radošas attiecības. Abi atstājuši paliekošu iespaidu uz latviešu literatūru, tomēr katra autora darbi jālasa arī atsevišķi, pievēršot uzmanību valodai, tēliem un laikmeta jautājumiem. Šāds nošķīrums palīdz izvairīties no abu autoru ieguldījuma sapludināšanas vienā kopīgā biogrāfijā.

Nacionālā enciklopēdija ir Latvijas enciklopēdisks uzziņu avots par Latvijas vēsturi un kultūru. Šī raksta tapšanai konkrēts Raiņa šķirklis netika pārbaudīts, tāpēc teksts sniedz īsu orientieri, nevis pilnu viņa dzīves un darbu pārskatu. Padziļinātai biogrāfijas vai atsevišķu darbu faktu pārbaudei jāizmanto attiecīgie enciklopēdijas materiāli.

Ko “Zelta zirgs” atklāj par Raiņa dramaturģiju

“Zelta zirgs” savieno pasakas motīvus ar plašākiem jautājumiem par cilvēka rīcību. Folkloras elementi lasītājam dod pazīstamu ieeju stāstā, bet dramaturģiskais veidojums ļauj tēlus un konfliktus aplūkot kā daļu no izvēles, drosmes un pārmaiņu tematikas. Pasakas pazīstamība pati par sevi nenosaka lugas nozīmi: svarīgi ir arī tas, kā šie motīvi sakārtoti dialogā, tēlu attiecībās un skatuviskā darbībā.

Dramaturģijai ir divējāda dzīve. Tekstu var lasīt, pievēršoties vārdiem un tēlu veidojumam, vai skatīties kā iestudējumu, kur aktieru spēle un režija piedāvā konkrētu interpretāciju. Tādēļ dažādos iestudējumos var izcelt atšķirīgas tēlu attiecības vai idejas, saglabājot Raiņa rakstīto kā kopīgu pamatu sarunai starp skatuvi un skatītājiem. Skatītājs, kurš lugu iepazīst pirmoreiz teātrī, var sastapties ar citu uzsvaru nekā lasītājs, kurš pats izvēlas, pie kā teksta gaitā apstāties.

Rainis un “Zelta zirgs”: kā viņa darbi veidoja latviešu kultūru

Valoda un Raiņa vieta kultūrā

Raiņa nozīmi veido ne tikai darbu tēmas, bet arī viņa darbs ar latviešu valodu. Dzeja un dramaturģija ļāva veidot ritmisku, tēlainu izteiksmi un risināt jautājumus, ko notikumu vienkāršs pārstāsts neatklātu tik pilnvērtīgi. Lasot vai skatoties viņa darbu, vērts pievērst uzmanību vārdu izvēlei un tēlu atkārtojumam: tie palīdz veidot nozīmi līdzās sižetam.

Šī valodas pieredze saistās ar plašāku latviešu kultūras attīstību, kurā literatūra palīdzēja veidot kopīgu kultūras telpu un izteikt idejas latviešu valodā. Raiņa darbi kļuva par atskaites punktu vēlākajiem rakstniekiem un teātra veidotājiem. Tos var turpināt vai pārinterpretēt atbilstoši savam laikam, tāpēc kanoniska luga nav tikai sava laikmeta dokuments — tā var atkal nonākt lasītāju un skatītāju uzmanības lokā.

“Zelta zirga” folkloras pamats piedāvā pazīstamu ieeju, bet lugas tēli un konflikti dod vietu dažādām skatuviskām interpretācijām. Tas palīdz saprast, kā viens darbs var saistīt literatūras lasīšanu ar teātra pieredzi un kā Raiņa dramaturģija turpina piedalīties latviešu kultūras sarunā.

Kur pārbaudīt Raiņa darbu un dzīves faktus

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs savā tīmekļvietnē sniedz informāciju par muzeju, taču šim rakstam konkrēts Raiņa un Aspazijas muzeja materiāls netika pārbaudīts. Padziļinātai iepazīšanai noder Nacionālās enciklopēdijas šķirklis un Raiņa un Aspazijas muzeja materiāli; konkrētus biogrāfijas un darbu faktus lasītājs var pārbaudīt šo iestāžu vietnēs. Šis ir īss kultūras orientieris, tāpēc tas neaizstāj avotu pārbaudi, ja vajadzīgas detalizētas ziņas par atsevišķu iestudējumu vai teksta tapšanu.

Raiņa dzimšanas diena ir 11. septembrī, nāves diena — 12. septembrī. Tāpēc 15. oktobris nav neviena no šiem Raiņa dzīves datumiem, un raksta tēma nav sasaistāma ar nepamatotu gadadienu. Viņa kultūras nozīmi vislabāk iepazīt caur darbiem un to turpmāko dzīvi literatūrā un teātrī.

Avots: Nacionālā enciklopēdija

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!

Vairāk stāstu